2025.gada 3.aprīlis.

Informāciju sagatavoja Kristīne Toma, Latvijas ilgtspējas klastera sabiedrisko attiecību speciāliste.

Rīga plāno ieviest zemo emisiju zonu, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un uzlabotu pilsētas ilgtspējīgu mobilitāti. Šī iniciatīva būtiski ietekmēs uzņēmumus, kas nodarbojas ar pārvadājumiem, piegādēm un loģistiku, īpaši tos, kuriem ir lieli autoparki vai kas veic piegādes lielveikaliem.

Plānojot zemo emisiju zonas ieviešanu, ņemti vērā līdzšinējie gaisa kvalitātes monitoringa rezultāti, kas liecina par ievērojamu piesārņojošo vielu normatīvu pārsniegšanu. Rīgas dome analizēs vidējā termiņā sasniedzamos gaisa kvalitātes mērķus un izvērtēs iekšdedzes dzinēju automašīnu īpatsvaru Rīgā un Pierīgā, veicot satiksmes plūsmu un gaisa kvalitātes modelēšanu.

Lai nodrošinātu uzraudzības un kontroles mehānismus, tiks ieviestas kameras ar automātisko numurzīmju nolasīšanu. Šī tehnoloģija ļaus uzraudzīt transportlīdzekļu kustību zemo emisiju teritorijā un novērst neatbilstošu transportlīdzekļu iekļūšanu zonā. Plānots līdz šī gada rudenim izstrādāt ziņojumu par alternatīvajiem scenārijiem, kuru apstiprinās Rīgas dome. Līdz 2026.gada beigām paredzēts izstrādāt rīcības plānu, un līdz 2027.gada beigām Rīgas zemo emisiju zonai jāsāk funkcionēt.

Viesturs Zeps, Rīgas domes Mājokļa un vides komitejas priekšsēdētājs, uzsver: "Rīgas zemo emisiju zonas izveide ir būtisks solis pilsētas modernizācijā un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanā. Lai sasniegtu Eiropas Savienības prasības par gaisa kvalitāti un mazinātu izmešus, ir jāveic stratēģiski mobilitātes uzlabojumi. Tas ietekmēs pārvietošanās paradumus Rīgā, tāpēc ir svarīgi analizēt dažādus scenārijus, lai, izveidojot zonu vienā vietā, izmešu apjoms nepalielinātos citā."

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro: "Rīgā ir reģistrēti 284 tūkstoši transportlīdzekļu, kas veido 28% no visā Latvijā reģistrētajiem, no kuriem liela daļa ir ar augstām emisijām. Elektrotransporta līdzekļu skaits Latvijā kopumā ir 10 856, no kuriem 50% atrodas Rīgā, taču visā valstī tie veido tikai 1%. Likumprojekts "Ceļu nodevu likums" paredz, ka pašvaldība varēs ieviest ielu nodevu, ja gaisa piesārņojuma līmenis pārsniegs normatīvus vai lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu."

Satiksmes ministrijas pārstāvis uzsver, ka ielu nodeva pašvaldībām būs instruments bezemisiju vai zemo emisiju zonu ieviešanai un transportlīdzekļu skaita regulēšanai konkrētās ielās, tādējādi uzlabojot sabiedriskā transporta izmantošanu un mikromobilitātes attīstību.

Armands Gūtmanis, biedrības "Latvijas ilgtspējas klasteris" vadītājs, norāda, ka Eiropas Savienības direktīvas par emisiju samazināšanu ir saistošas, un Latvijai jānodrošina alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība. Viņš uzsver: "Ilgtspējas ziņojumos uzņēmumiem jāiekļauj sadaļa par piegādātāju radītajām emisijām, savukārt transporta nozarei pakāpeniski jāpāriet uz bezemisiju transportlīdzekļiem."

Latvijas ilgtspējas klastera vadītājs uzsver, ka Latvijā šobrīd nav īpašu atbalsta mehānismu bezemisiju kravas transportam, kamēr citas Eiropas valstis jau aktīvi investē šajā jomā. Piemēram, Zviedrija līdz 2030.gadam plāno, ka 50% jauno kravas automašīnu būs ar elektrisko piedziņu, bet Polija jau izstrādājusi plaša mēroga ES fondu atbalsta programmu bezemisiju transportlīdzekļiem.

Kaspars Avots, "Baltic Hydrogen Group" vadītājs Baltijas valstīs, norāda uz smagā transporta izaicinājumiem un risinājumiem: "Rīga ir gatava risināt smagā transporta emisiju problēmu ar ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, ūdeņraža tehnoloģijām. Smagais transports rada vairāk nekā 30% no ceļu emisijām, un ir pienācis laiks stratēģiskiem ieguldījumiem zaļās enerģijas infrastruktūrā."

Mārtiņš Stirāns, "Kempower" pārstāvis Baltijas valstīs, uzsver uzlādes infrastruktūras attīstības nozīmi: "Uzlādes infrastruktūras attīstība ir neatņemama sastāvdaļa veiksmīgai pārejai uz bezemisiju transportu. No zemo emisiju zonas ieviešanas viedokļa tirdzniecības vietu apgādei šādas zonas iekšienē nevajadzētu radīt pārmērīgas problēmas, jo veikalu apgādei Rīgas centrā var izmantot vidēja izmēra elektriskos kravas furgonus, nevis lielizmēra kravas automobiļus."

Papildu informācija:

Mob.: 29474651; e-pasts: Kristine.Toma@sustainabilitycluster.lv