2024.gada 15.oktobris.

Informāciju sagatavoja Latvijas Pašvaldību savienība.

Ņemot vērā pēdējos gados sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos, šī gada 15.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzklausīja un pēdējā lasījumā atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumu izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, nosakot pašvaldības policijai tiesības lemt par dalību ceļu satiksmes kontrolē atbilstoši pieejamiem resursiem.

Iepriekš minētās Saeimas komisijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, paredzot, ka valsts vai pašvaldības policija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. LPS un LLPA pauda bažas par ieceri pašvaldības policijai uzdot ceļu satiksmes uzraudzību, kas radītu nopietnus drošības, finanšu resursu un kompetences riskus.

Pašvaldības policijas loma tradicionāli ir bijusi koncentrēta uz vietējā mēroga jautājumiem, nevis uz plaša mēroga ceļu satiksmes regulēšanu. LLPA uzsvēra, ka minētā iecere būtu novedusi pie konfliktējošām funkcijām un dažu pašvaldību policistu ekspertīzes trūkuma situācijās, kas prasītu speciālu apmācību un papildu resursus no pašvaldību budžeta. Turklāt nākotnē varētu rasties precedents - ja Valsts policija kādu iemeslu dēļ nespēs nodrošināt šo funkciju, šis pienākums gultos uz pašvaldību pleciem. Arī LPS komisijas sēdē norādīja, ka daudzām funkcijām, kas dublējas valstij un pašvaldībām, nav precīzi noteiktas atbildību robežas, tādēļ kontrolējošās institūcijas savu atbildību interpretē atbilstoši kompetencei.

Līdz ar to turpmāk pašvaldības policijai atbilstoši Ceļu satiksmes likumam būs tiesības kontrolēt ceļu satiksmi, izvērtējot esošo situāciju un nepieciešamību konkrētajā teritorijā (pilsētā, novadā), atbilstoši budžeta iespējām un tādā apmērā, kādi ir reāli pieejamie resursi, tai skaitā cilvēkresursi, tehniskais nodrošinājums, transportlīdzekļi u.c.

Jau vēstīts, ka LPS pēdējos divus gadus aktīvi pauda viedokli un aicināja Iekšlietu ministriju (IeM) un Saeimu nenoteikt Pašvaldību likumā pašvaldības policiju kā obligātu funkciju, vienlaikus neparedzot tam finansējuma avotu. Jebkura darbība, kas paplašina funkcijas, ir saistīta ar papildus finansējumu. Proti, lai nodrošinātu obligātu policiju darbību atbilstoši IeM izstrādātajām vadlīnijām, pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešami papildus līdzekli 1,5% - 2% apmērā no ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļa jeb vairāki simti miljoni eiro.

Visbeidzot LPS aicina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju uz sadarbību pašvaldību saistošo noteikumu izstrādē saistībā ar pašvaldības policijas tiesībām uzraudzīt ceļu satiksmi.

Papildu informācija:

Liene Užule

Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Latvijas Pašvaldību savienība

Mobilais tālrunis: +371 26519920

Liene.Uzule@lps.lv