2024.gada 27.novembris.

Informāciju sagatavoja biedrības "Zero Waste Latvija" un "Zaļā brīvība".

Biedrības "Zero Waste Latvija" un "Zaļā brīvība" izsaka iebildumus pret jaunas katlumājas būvniecību Rīgā, blīvi apdzīvotā vietā Dārzciema apkaimē, īpaši, ja tiek izmantots no atkritumiem iegūts kurināmais (NAIK). Aicinām uzņēmējus, Rīgas Domi un valsts institūcijas fokusēties uz ilgtspējīgiem centralizētās siltumapgādes risinājumiem un atkritumu problēmu risināt, veicinot aprites ekonomiku, nevis atkritumu sadedzināšanu.

Publiskajā būvniecības ieceres apspriešanā par katlumāju Krustpils ielā savākts ap 6000 balsu, no kurām lielākā daļa iebilst pret šo ieceri. Iedzīvotāju bažām ir pamats, un tās ir līdzīgas kā citu pārējo iecerēto atkritumu reģenerācijas iekārtu būvniecības gadījumā.

2024.gada jūnijā Saeimā tika skatīta iedzīvotāju "Mana balss" iniciatīva "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām", kurā iedzīvotāji lūdz noteikt minimālu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām.

Saeima atbildīgajām iestādēm uzdeva sagatavot precīzus datus par dedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu, reģenerācijas ietekmi uz klimata mērķiem, sabiedrības veselību un vajadzību pēc saražotās enerģijas. Tāpat Saeimā plānots skatīt, vai pašreizējais regulējums efektīvi pasargātu iedzīvotājus no potenciāli radītā piesārņojuma un nodrošinātu Satversmē nostiprinātās tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē.

Attiecībā uz plānoto katlumāju Krustpils ielā, ir jāuzdod šie paši jautājumi. Pirms Saeima ir izskatījusi jautājumu par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, aicinām uz laiku apstādināt būvniecības ieceri, lai tiktu gūta pārliecība par kaitīgas ietekmes neesamību.

Ir vajadzīgs pielietot Eiropas Savienības piesardzības principu un neapstiprināt katlu mājas būvniecību pirms pilnvērtīga izvērtējuma uz vides kvalitāti un sociālo labklājību, neskatoties uz plānotās iekārtas relatīvi mazo jaudu.

"Pirms ir iegūta pārliecība par to, kā tuvumā plānotā katlu māja neietekmēs vietējo iedzīvotāju veselību un neatstās paliekošu piesārņojumu, būvniecības iecere ir jāiesaldē. Lai gan atkritumi sastādītu tikai 10% no kurināmā, to sadedzināšanai jāabilst augstākajām prasībām, jo dūmgāzēs rodās visi tie paši ķīmiski savienojumi, kas parastās atkritumu reģenerācijas stacijās. Ir obligāti jānodrošina arī pienācīga filtru un bīstamo pelnu apsaimniekošana. Šis, protams, nozīmē nopietnu projekta sadārdzinājumu vienkāršai biomasas katlu mājai, kas liek uzdot jautājumus par to, kas īsti tiks dedzināts un kā tiks kontrolēts," saka Maija Krastiņa, biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle.

"Tā vietā, lai atgrieztos pie pagājušā gadsimta praksēm, ieceres virzītājiem, Rīgai un Latvijai, kopumā ir jāmodernizē sava pieeja attiecībā uz ilgtspējīgu siltumapgādi. Siltumsūkņi, saules kolektori, siltuma uzkrāšana un industriālā simbioze - to visu jau praktizē citviet Eiropā un arī mums tas viss ir pieejams. Šīs tehnoloģijas var izmantot lai uzlabotu arī jau esošo sistēmu efektivitāti. Lai sildītu, nav jākurina!" saka Liene Krauja, biedrības "Zaļā brīvība" siltumapgādes eksperte.

Vai importēsim atkritumus?

Informācija par to, cik daudz dedzināšanai piemērotu atkritumu Latvijā tiek radīti un cik tādi būs nākotnē, ņemot vērā ES pārstrādes un atkritumu samazināšans mērķus, šobrīd nav viennozīmīga. Ļoti iespējams, ka pieejamais NAIK daudzums, īstenojot šībrīža dedzinātavu ieceres, Latvijas teritorijā būs nepietiekams. Tas rezultētos situācijā, kurā pastāv būtisks risks atkritumu importam un ar to saistītiem vides un sociālajiem riskiem.

Vairākās Eiropas valstīs jau šobrīd vērojama atkritumu reģenerācijas staciju pārmērīga kapacitāte, kas noved pie situācijas, ka valstī tiek ievesti atkritumi tieši dedzināšanas nolūkam.

2024.gada jūnijā, skatot atkritumu dedzināšanas jautājumu Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā tika identificēts uzticamu datu trūkums par iespējamiem nešķirotajiem pārstrādei nederīgajiem atkritumu apjomiem un par to morfoloģisko sastāvu, kurus plānots dedzināt iecerētajās rūpnīcās, identificējot iespējamos draudus pārāk lielu atkritumu reģenerācijas jaudu plānošanā.

Atbildīgajām iestādēm tika uzdots sagatavot precīzus datus par dedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu, reģenerācijas ietekmi uz klimata mērķiem un vajadzību pēc saražotās enerģijas.

Vēlāmies atgādināt, ka atkritumu dedzināšanu, arī koģenerācijas stacijās, nevar uzskatīt par ilgtspējīgu vai par pārstrādes risinājumu.

Vai Rīgā vajag vēl vienu katlu māju?

Siltumenerģijas ieguvei plānots izmantot biomasu, kas veidos 90% no kurināmā materiāla. Lai gan projekta attīstītājs norāda, ka vēlas veicināt centralizētās siltumapgādes konkurētspēju Rīgā, uzskatām, ka daudz svarīgāk būtu veicināt un fokusēties uz ilgtspējīgiem centralizētās siltumapgādes risinājumiem, īpaši ņemot vērā gaisa piesārņojumu Rīgā. Saražoto siltumenerģiju paredzēts nodot AS "Rīgas siltums" siltumtīklos, kur jau šobrīd ir pietiekami daudz siltumavotu.

Tāpat iecerei būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas nav darīts.

Nav skaidrs, kāpēc dedzināsim

Lai gan nenoliedzami nepieciešams samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, aicinām valsts institūcijas veikt nepieciešamos atkritumu apjoma mazināšanas "mājasdarbus", uz kuriem vairākkārt norādījusi arī Eiropas komisija, aicinot Latviju pievērsties atkritumu pārstrādei, bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai un materiālu atkalizmantošanai.

Biedrība "Zero Waste Latvija" vairakkārt vērsusies gan Saeimā, gan pašvaldībā ar aicinājumu par prioritāti izvirzīt bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu, ņemot vērā, ka šie atkritumu veido 40% no atkritumiem.

Ņemot vērā augtākminēto, šo būvniecības ieceri neatbalstām un aicinām apturēt ieceres procesu kamēr Saeimā nav izskatīts jautājums par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām.

###

Biedrība "Zaļā brīvība" ir sabiedriska vides aizsardzības un vides izglītības organizācija, kuras misija ir veicināt tādas sabiedrības attīstību, kas dzīvo saskaņā ar sevi un apkārtējo vidi.

"Zero Waste Latvija" ir nevalstiska organizācija, kas virza un popularizē atkritumu daudzuma samazināšanu un aprites ekonomikas iedzīvināšanu Latvijā. "Zero Waste Latvija" ir biedre Eiropas līmeņa organizācijā "Zero Waste Europe".

Papildu informācija:

Maija Krastiņa, maija@zerowastelatvija.lv, 22093722

Liene Krauja, liene.krauja@zalabriviba.lv, 27310189