2025.gada 28.februāris.

Informāciju sagatavoja Kristīne Dzelme.

Šī gada 5.martā Liepājas Ziemeļu priekšpilsētas aktīvākie iedzīvotāji rīkos diskusiju par Liepājas Ilgtspējīgās industrijas centra izveidi mikrorajonā. Diskusijā aicināti piedalīties Liepājas valstpilsētas domes deputātus, un Saeimas deputātus no Kurzemes, kuri ir liepājnieki.

Šobrīd liepājnieku bažas un jautājums ir par to, kāpēc bez jebkāda zinātniska pētījuma un Stratēģiskās ietekmes uz vidi izpētes tiek slēgtas vienošanās par šāda Centra izveidi tieši līdzās otram lielākajam dzīvojamam masīvam pilsētā, kurā dzīvo 15 706 iedzīvotāju. Mikrorajonā atrodas arī divas vidusskolas, pieci bērnudārzi, Rīgas Stradiņu Universitātes Liepājas filiāle, Liepājas Valsts tehnikums, viena bibliotēka, kā arī vairāki paaugstinātas bīstamības uzņēmumi.

Šķietami aizdomīgs ir fakts, ka vairākās publikācijās parādās konkrēti būvniecības termiņi (piem.Norsaf ražotnes vērtība Liepājā varētu sasniegt 400 līdz 600 miljonus ASV dolāru :: Dienas Bizness; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.04.2024-liepaja-plano-attistit-latvija-pirmo-udenraza-razotni),kas liecina par to, ka iespējams Ietekmes uz vidi (IVN) ziņojums katram no Centra uzņēmumiem būs tikai kārtējā formalitāte. Par šādu iespējamo varbūtību liecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapas 2024.gada 19.novembra preses relīzē (Paraksta paziņojumu par Liepājas Ilgtspējīgas industrijas centra izveidi) rakstītais - "…Tāpat nozīmīga ir sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, nodrošinot zaļo koridoru šo projektu īstenošanai un Liepājas pilsētas iesaiste."

Šobrīd ir notikusi sākotnējā sabiedriskā apsriešana par "zaļā" ūdeņraža un "zaļā" amonjaka ražošanu. Pēc sabiedriskās apspriešanas Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) ir nosūtīts 3197 liepājnieku parakstīts Iesniegums, kurā pausti vērā ņemami fakti, tostarp ekoloģiskie par Baltijas jūru, kā arī norādīts, ka Likumā Par Iekmes uz vidi novērtējuma 3.panta 7) punkts nosaka, ka paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.

Neskatoties uz sabiedrības paustajām bažām, tostarp konkrētām norādēm normatīvajos aktos, neņemot vērā arī Liepājas Speciālās zonas (LSEZ) pārvaldnieka Ulda Hmieļevska publiko izteikumu, ka "Lai šādu investīciju piesaiste notiktu, ir nepieciešama visa iesaistītā pušu, tajā skaitā arī valsts, pašvaldības un izglītības iestāžu profesionāla sadarbība. Tāpēc esam vienojušies uztvert visus atsevišķos projektus kā vienu veselumu, " neņemot vērā paredzētā Centra teritoriālo lielumu - aptuveni 107 ha, VPVB nav piemērojis Startēģisko ietekmi uz vidi novērtējuma procedūru.

Šobrīd VPVB izsniedzis SIA "CIS Liepāja" ("zāļā" ūdeņraža un "zaļā" amonjaka ražošanai) programmu IVN izstrādei.

Gadījumā, ja šāds Centrs tiks uzcelts, tad "zaļā" ūdeņraža un "zaļā" amonjaka ražošana atradīsies aptuveni 170m attālumā no tuvākās daudzdzīvokļu mājas, un aptuveni 300m attālumā no lielākās mikrorajona vidusskolas, kurā mācās 871 skolēns. Otrs uzņēmums, "NORSAF" (kādreizējais nosaukums SIA "GI Termināls"), kur paredzēts ražot ilgtspējīgas aviācijas degvielas SAF, gan eSAF degvielu, kurā daļa būšot nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas, atradīsies aptuveni 10m attālumā no Ventspils ielas tuvākās dzīvojamās mājas, un aptuveni 300m attālumā no Liepājas Valsts tehnikuma. Tāpat minētais uzņēmums paredzējis izveidot CO2 eksporta termināli - rūpniecībā un enerģētikā emitētā un savāktā oglekļa dioksīda uzglabāšanu un transportēšanu, osta teritorijā, netālu no ūdeņraža un amonjaka ražotnes.

Centrā paredzēts izvietot arī atkrastes vēja atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu termināli, izveidojot infrastruktūru vēja parku būvniecībai Baltijas jūrā un lielgabarīta konstrukciju ražotņu izvietošanai. Uzņēmumi, kuri realizētu projektu "Van Oord", "Euroports" un "Smulders".

Liepājnieku bažas ir arī par teritoriju starp Krūmu 65, 65A,72, 74; Jūrklanes ielu 2 un O.Kalpaka ielu, 9,28 ha lielo platību, kur lokālplānojuma procedūras ietvaros 2021.gadā jaukta apbūves teritorija tika "nogrozīta" uz rūpniecisko ražošanas teritoriju, neskatoties uz sabiedrības iebildumiem par to, ka mikrorajons zaudēs zaļu teritoriju līdzās mājām. Līdz ar to, šobrīd, Šķēdes ielas daudzdzīvokļu namu tiešā tuvumā var veidot vēl vienu jaunu rūpnieciskās ražošanas kompleksu.

Aplūkojot karti, kura pievienota Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatā saistībā ar Krūmu 65, 65A,72, 74; Jūrklanes ielu 2 lokālplānojumu, varam secināt, ka pašvaldība faktiski ar savu rīcību ilgstoši atbalsta valstspilsētas otra lielākā mikrorajona pārvēršanu par dāžadu līmeņu piesārņojošo darbību teritoriju, nerēķinoties ar savu iedzīvotāju dzīvesvides kvalitāti, bet pārvēršot mikrorajonu par eksperimentālu darbnīcu.

Sabiedrība nav pret inovācijām, bet rūpniecība jābūvē ārpus blīvi apdzīvotām vietām, pretējā gadījumā, kāpēc gan šāda Centra būvniecība nevarētu tikt realizēta kādreizējā zvejnieku kolhoza "Boļševika" teritorijā?

Savukārt stāsti par pilsētas konkurētspēju, attīstot ražošanu, būtu jāvērtē ļoti piesardzīgi, ņemot vērā, ka šobrīd tik bieži piesauktās 25 uzceltās rūpnīcas septiņu gadu laikā nav nesušas tik apjomīgu pienesumu pašvaldības budžetam, lai pašvaldībai nebūtu jālūdz dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Proti, 15 759 209 euro jeb 6,4% 2025.gadā, otra lielakā dotācija un 13 918 098 euro jeb 6,3% 2024.gadā).

2020.gada februārī Rīgā notika diskusija par Liepājas ekonomikas attīstības perspektīvām līdz 2030.gadam (Spriež par Liepājas ekonomikas attīstību līdz 2030.gadam " irLiepāja), kur Jānis Vanags, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta politikas grupas loceklis pauda sekojošo domu, kura sakrīt ar sabiedrības pausto: "Potenciāls pilsētai ir liels, tuvējā reģiona ekonomika labvēlīga, lai Liepāja varētu kļūt par vēl pievilcīgāku vietu. Ir ļoti svarīga kvalitatīva pilsētvide iedzīvotājiem."

Foto: https://failiem.lv/u/ddr4ehetyv

Papildu informācija:

Tālr.nr. +371 29426015