Rīga, 25.maijs, LETA. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, skatot Latgales kongresa priekšlikumus, trešdien pausts aicinājums piešķirt līdzekļus latgaliešu valodas un novada mācības attīstīšanai skolās.

Saeimas komisijā izskatīja kongresā sniegtos priekšlikumus. Kongress ieteica nodrošināt latgaliešu valodu un novada mācību Latgales reģiona skolās vismaz vienu līdz divas stundas nedēļā katrā no izglītības posmiem. Saeimas deputāte un Latgales kongresa pārstāve Ilga Šuplinska ziņoja, ka, ja pieņem, ka pedagoga slodzes atalgojums būs 900 eiro, apjoms būs divas stundas katrā no posmiem, tad nepieciešami 799 200 eiro no valsts budžeta katru gadu.

Kongress piedāvāja arī Latvijas Televīzijas pirmajam kanālam nodrošināt vismaz 10% raidlaika latgaliešu valodā katru dienu, kā arī izveidot regulārus raidījumus televīzijas programmās, izmantojot Latgales multimediju studijas un neatkarīgo producentu iestrādnes. Šuplinska komisijas sēdē atzina, ka šo punktu nav izdevies īstenot.

Tāpat kongresā pausts aicinājums izveidot valsts finansētu radio programmu latgaliešu valodā sabiedriskajā medijā.

Viens no priekšlikumiem, ko kongress piedāvāja, ir valstī īstenot reģionālo reformu, izveidojot administratīvos reģionus: Latgali, Vidzemi, Kurzemi un Zemgali, kā arī Varakļānu novadu iekļaut Latgales plānošanas reģionā, Latgales vēlēšanu apgabalā un valsts pārvaldes Latgales teritoriālajās struktūrās.

Kā viens no priekšlikumiem ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai ir ieviest papildu attīstības koeficientu valsts atbalstam visās nozarēs, tai skaitā "Eiropas zaļā kursa" ieviešanai, enerģētikai, lauksaimniecībai, rūpniecībai.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš sēdē apgalvoja, ka atbalsts reģioniem pašlaik ir labi sakārtots.

"Cilvēki uzskata, ka vienkāršāk ir atbraukt uz Rīgu un realizēt projektu galvaspilsētā. Arī biznesa inkubatoru instruments lielā mērā ir atkarīgs no personāla. Ir vietas, kur inkubatori strādā, bet ir, kur nestrādā. Šai vietai ir jātop par iedrošinājumu attīstīt uzņēmumu," uzskata Lapiņš, piebilstot, ka "uz papīra" viss ir kārtībā, bet dzīvē daudz kas nestrādā".

Savukārt Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale uzskata, ka finansējuma apjoms pret ieguldījuma apjomu ir pārāk nesamērīgs, lai iedzīvotāji startētu konkursos. "Varbūt vērts skatīties šajā virzienā, jo tad cilvēki skatītos arī šo atbalstu. Kopīgiem spēkiem jāstrādā ar nozaru ministrijām," domā Ežmale.

Šuplinska sēdē informēja, ka kongresa rīkotāji saskārās ar finanšu problēmām kongresa organizēšanai. Latgales kongresa izmaksas sasniedza 46 395 eiro.

Kongress ir piedāvājis plānu pieciem gadiem. Latgales kongresa lēmumu izpildes uzraudzībai izveidota izpildes padome, kuras uzdevums ir paātrināt un vērtēt pieņemto prasību izpildi, sniegt pārskatus un rezolūcijas īstenošanas gaitu sabiedrībai. Izpildes padomes biroja darbības nodrošināšanai nepieciešams 41 640 eiro gadā.

Jau ziņots, ka Latgales kongress notika 2022.gada 27.aprīlī un 28.aprīlī ar tēmu "Latgaliskuma kods Eiropā - no valodas līdz ekonomikai".