Rīga, 29.jūl., LETA. Daugavpils pašvaldība ikdienā veic pasākumus darba organizācijas uzlabošanai un birokrātijas mazināšanai, otrdien preses konferencē sacīja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").

Atbildot uz aģentūras LETA jautājumu par iespējām samazināt pašvaldības izdevumus, domes priekšsēdētājs sacīja, ka laikā no 2021. līdz 2024.gadam štatu samazinājums pašvaldībā ir bijis aptuveni 9% līdz 10%.

"Daugavpils ikdienā veic pasākumus attiecībā uz efektivitātes palielināšanu un darba organizācijas uzlabošanu, īpaši novēršot birokrātiskos šķēršļus," apgalvoja politiķis.

Turklāt pati dome esot "sākusi ar sevi", samazinot vicemēru un komiteju skaitu. "Ja mēs 2021.gadā samazinājām no septiņām līdz piecām komitejām, tad šobrīd mēs samazinājām no piecām līdz trijām," piebilda Elksniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Daugavpils pašvaldība ir stabila, tai ir stabils budžets un ieņēmumu sadaļa. Tāpat ir ieplānoti līdzekļi attīstībai, turklāt tas bijis iespējams tieši pateicoties optimizācijas pasākumiem, kas veikti iepriekš.

Vienlaikus "dažādi interesanti notikumi" attiecībā uz pašvaldības iestādēm un struktūru esot gaidāmi arī turpmāk. Izmaiņas varētu notikts gan ar 1.septembri, kas iezīmē jauno mācību gadu, gan nākamā gada 1.janvāri, kad pašvaldībai sākas jaunais budžeta gads, skaidroja pilsētas mērs.

"Valsts vēl nesāka veikt to, ko pašvaldības veica 2023. un 2024.gadā," apgalvoja Elksniņš, kā piemēru minot četru darba dienu ieviešanu un aizņēmumu ņemšanu funkciju nodrošināšanai atsevišķās pašvaldībās, kas bija nonākušas finanšu grūtībās.

Pēc viņa paustā, valsts nebūs gatava ieviest taupīšanas pasākumus, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas. "Ķersies klāt pašvaldībām 2027.gadā, tad, kad būs jauna valdība un sapratīs, ka naudas nav, tad [taupīšanas] pasākumi sāksies," uzskata Elksniņš.

Viņš pauda, ka "visas krīzes Latvijā vienmēr uz saviem pleciem iznes pašvaldības". Tāpēc pašvaldība laikus gatavojoties iespējamiem taupības pasākumiem, tostarp neveidojot jaunas štata vietas, vienlaikus saglabājot labākos darbiniekus un nesamazinot atalgojuma fondu.

LETA jau vēstīja, ka nozaru ministrijām līdz 30.jūnijam bija jāiesniedz priekšlikumi 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.

Finanšu ministrijā informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.

Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.