Rīga, 2.janv., LETA. AS "Rīgas siltums" atbalsta Dzīvokļa īpašuma likumā plānoto principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu un izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

"Rīgas siltums" skaidro, ka grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz aizsargāt dzīvokļu īpašnieku kopību, dzīvojamo māju pārvaldniekus un komunālo pakalpojumu sniedzējus, nodrošinot taisnīgumu gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki neveic maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai ignorē savus pienākumus veidot uzkrājumus dzīvojamās mājas uzturēšanai. Tāpat grozījumi nosaka atbildības principus potenciālajiem dzīvokļu īpašuma ieguvējiem, uz kuriem gulstas iepriekšējo parādu nasta.

Savukārt Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paplašina tiesības personām pieprasīt izziņas par dzīvokļa īpašuma parādiem, tostarp par maksājumiem uzkrājumu fondā. Uzņēmumā uzskats, ka tas uzlabos pārskatāmību un sadarbību starp dzīvokļu īpašniekiem, pārvaldniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nodrošinās skaidru informācijas apriti.

"Šie likumprojekti ir nozīmīgs solis ceļā uz taisnīgu un efektīvu sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Mēs atbalstām šīs iniciatīvas, jo tās palīdzēs aizsargāt godprātīgos dzīvokļu īpašniekus un pārvaldniekus no nesamaksāto rēķinu radītajām sekām," komentē "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš norāda, ka tas ir svarīgi arī pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot stabilitāti un ilgtspēju nozarē.

Uzņēmumā sola turpināt sekot līdzi likumdošanas procesam un, ja nepieciešams, sniegt papildu priekšlikumus, "lai nodrošinātu uzņēmuma un klientu intereses".

Jau ziņots, ka Saeima decembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu.

Ar likumu grozījumiem iecerēts ieviest principu, ka parāds seko dzīvoklim. Tas nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem.

Grozījumi rosināti, lai, paplašinot Civillikumā ietvertās reālnastas institūtu, noteiktu likumiskas reālnastas ieviešanu saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Iecerēts noteikt, ka regulāri maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, samaksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā ir katrreizējā dzīvokļa īpašnieka pienākums.

Izmaiņas rosinātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā iecerēto, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.

Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.

Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.

Plānots, ka parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.