Strasbūra, 11.marts, LETA. Ukraina cīnās par savas valsts izdzīvošanu, kā arī par Eiropas pamatvērtībām - demokrātiju un brīvību -, Konferences par Eiropas nākotni ceturtajā plenārsēdē Strasbūrā sacījis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Uzrunājot plenārsēdes dalībniekus, Dombrovskis atzina, ka pašlaik par Eiropas Savienības (ES) vietu pasaulē runāt ir īpaši nozīmīgi un arī grūti.

Viņš uzsvēra, ka Eiropa stingri ir vērsusies pret Krievijas spējām finansēt savu kara mašīnu, tostarp piektdien ES un G-7 valstis vienojušās drīzumā atcelt Krievijai Pasaules tirdzniecības organizācijas vislabvēlīgākais tirdzniecības partneres statusu, kas nozīmē liegt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam nozīmīgākos tirdzniecības ieguvumu.

Dombrovskis solīja, ka tuvāko dienu laikā tiks lemts par jauniem ierobežojošiem pasākumiem.

"Mēs darīsim visu, lai atbalstītu Ukrainu. Un atbalstītu mūsu cilvēkus, uzņēmumus un ekonomikas, krīzēm plosot ES. Mēs esam vienoti," viņš pauda.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks sacīja, ka Konferences par Eiropas nākotni izstrādātās rekomendācijas šobrīd ir nozīmīgākas nekā jebkad iepriekš.

Piemēram, ES pilsoņi ierosina samazināt bloka enerģētisko atkarību, un Dombrovskis norādīja, ka šī mērķa sasniegšana nozīmētu gan atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas, gan ātrāku pāreju uz atjaunīgo resursu izmantošanu.

Tāpat viņš atzinīgi novērtējis konferences dalībnieku rekomendācijas veidot ciešāku sadarbību ar attīstības valstīm un atvērtāku starptautisko tirdzniecību.

"Jūsu rekomendācijas palīdzēs mums garantēt, ka mēs arī turpmāk būsim demokrātiski un brīvi, spēcīgi un labklājībā," sacīja politiķis paužot pārliecību, ka ES līderiem pilsoņu iesniegtās idejas būs noderīgas.

Jau vēstīts, ka Strasbūrā piektdien un sestdien notiks Konferences par Eiropas nākotni ceturtā plenārsēde, kurā izskatīs bloka iedzīvotāju idejas par ES vietu pasaulē un migrāciju, kā arī ekonomiku, sociālo taisnīgumu un darbavietām, kultūras, jaunatnes, sporta un digitālās pārejas jautājumiem.

Plenārsēdē izskata divu Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju izstrādātās rekomendācijas: 40 rekomendācijas, kas izstrādātas paneļdiskusijā par ES vietu pasaulē un migrāciju, un 48 rekomendācijas paneļdiskusijā par spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu un darbavietām, kā arī izglītību, kultūru, jaunatnes, sporta un digitālās pārejas jautājumiem.

Tāpat konferences ceturtajā plenārsēdē izskata jautājumus, kas izkristalizējušies nacionālajās pilsoņu paneļdiskusijās, kuras organizēja atsevišķas dalībvalstis. Plenārsēdes darba kārtība liecina, ka tiek izskatīti Lietuvas, Nīderlandes, Vācijas un Francijas nacionālo paneļdiskusiju ziņojumi.

Plenārsēdē piedalās 108 pārstāvji no EP, 54 no ES Padomes, trīs pārstāvji no Eiropas Komisijas (EK), kā arī 108 pārstāvji no ES dalībvalstu parlamentiem, 108 ES pilsoņi, kas pārstāvēs četras paneļdiskusijas, kā arī pārstāvji no citām ES institūcijām, reģionālajām un vietējām institūcijām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē tiek izskatītas nacionālo un Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju izstrādātās rekomendācijas, kā arī daudzvalodu digitālajā platformā paustās idejas. Plenārsēdes dalībnieki vienojas par ierosinājumiem, kas tiek iesniegti konferences valdei, kura savukārt sadarbībā ar plenārsēdi izstrādās ziņojumu.

Konferences par Eiropas nākotni laikā izveidotas četras paneļdiskusijas, kurās katrā paredzētas trīs sesijas. Paneļdiskusijās piedalās 200 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām 27 bloka dalībvalstīm. Trešdaļa no katras paneļdiskusijas dalībniekiem ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.

Līdz 20.februārim daudzvalodu digitālajā platformā iesniegtās idejas tiks iekļautas ziņojumā, kuru paredzēts publicēt 17.martā, savukārt pēc 20.februāra platformā iesniegtās idejas varētu tikt aplūkotas gala ziņojumā, kuru plānots publicēt pēc 9.maija.

Līdz šim gandrīz 570 500 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus. Konferences par Eiropas nākotni tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.