Rīga, 25.dec., LETA. Konferences par Eiropas nākotni daudzvalodu digitālajā platformā no septembra līdz novembrim strauji pieaugusi Lietuvas un Igaunijas aktivitāte, šīm valstīm apsteidzot Latviju.

Konference par Eiropas nākotni ir Eiropas Savienības (ES) institūciju - ES Padomes, Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Komisijas (EK) - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference oficiāli tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.

Platforma ir galvenā konferences sastāvdaļa. Tā dod ikvienam ES pilsonim iespēju piedalīties jebkurā no 24 oficiālajām ES valodām. Tajā iedzīvotāji var izteikt savas idejas, atbalstīt citu cilvēku idejas un komentēt tās. Platforma ir arī vieta, kur ikviens var dalīties ar informāciju par konferences pasākumiem un ziņot par to rezultātiem. Konferences par Eiropas nākotni tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.

Latvija šajā platformā bija aktīvākā starp Baltijas valstīm laikā no aprīļa līdz septembrim, bet no septembra līdz novembrim to apsteigušas Lietuva un Igaunija.

Laika periodā no 8.septembra līdz 3.novembrim Lietuva ierindojusies ceturtajā vietā starp 27 ES dalībvalstīm, Igaunija devītajā vietā, bet Latvija - 11.vietā. Savukārt periodā no daudzvalodu digitālās platformas atklāšanas 2021.gada 19.aprīlī līdz 7.septembrim, Latvija aktivitāšu ziņā ierindojās sestajā vietā, Lietuva 19.vietā, bet Igaunija 24.vietā.

Taču kopumā no aprīļa līdz novembrim Latvija joprojām ir aktīvākā no Baltijas valstīm. Rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, Latvija ierindojas astotajā vietā, Lietuva  - 12.vietā, bet Igaunija - 21.vietā, norādīts otrajā ziņojumā par ES dalībvalstu ieguldījumu platformā.

Latvijas iedzīvotāji un organizācijas platformā no aprīļa līdz novembrim piedalījušies kopumā ar 163 aktivitātēm - 14 idejām, 55 komentāriem un 94 pasākumiem.

Visaktīvākie Latvijas iedzīvotāji bijuši kategorijā "Citas idejas", kur paustais tiek sadalīts starp pārējām deviņām tēmām, pielāgojot ideju. Latvijā populāri bijuši pasākumi cikli, kad vienas tēmas ietvaros organizēti pasākumi dažādās valsts vietās. Bieži diskutēts par klimata pārmaiņām un vidi, kam veltīti vairāki pasākumi. Šajos pasākumos plaši apspriesta elektrisko velosipēdu izmantošana, enerģētika, aprites ekonomika, piesārņojums un Eiropas Zaļais līgums.

Vairāki pasākumi veltīti arī tēmai "Eiropas demokrātija", kur biežāk diskutēts par ES armijas izveidošanu, attiecībām ar NATO un institucionālām reformām, un tēmai "Izglītība, kultūra, jaunatne un sports", kur runāts par mazākumtautību valodu saglabāšanu, standartizētu izglītību, iekļaujot zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas prasmes, kā arī tēmām, kas saistītas ar Eiropas mantojumu un nākotnes izglītību.

Vismazāk Latvijas iedzīvotāji pievērsuši uzmanību tēmām "ES pasaulē", "Vērtības un tiesības, tiesiskums" un "Migrācija".

No Lietuvas platformā reģistrētas 156 aktivitātes: 44 idejas, 24 komentāri un 88 pasākumi. Lietuvieši visaktīvāk pievērsušies klimata pārmaiņām un videi, kā arī tēmām "ES pasaulē" un "Digitālā pārveide". Sadāļā par klimata pārmaiņām un vidi iesniegtas dažādas idejas, sākot no atbalsta Eiropas Zaļajam līgumam un beidzot ar konkrētākiem priekšlikumiem par enerģētiku, transporta sektoru un patēriņu. Tostarp vairākos priekšlikumos aicināts popularizēt alternatīvus enerģijas avotus un bioloģisko daudzveidību.

Tēmā "ES pasaulē" lietuvieši uzsvēruši nepieciešamību ES ieņemt pārliecinošāku nostāju ārpolitikā un aizsardzības politikā attiecībā pret ASV, Ķīnu, Krieviju un citiem globālajiem spēlētājiem, bet tēmā "Digitālā pārveide" platformas dalībnieki aicinājuši izplatīt ES digitālo balsošanu un ieviest ES unikālus digitālos instrumentus. Lietuvā tika organizēti vairāki pasākumi par digitālo pārveidi, iepazīstinot ar inovācijām zināšanās un prasmēs, kas saistītas ar nākamās paaudzes tehnoloģiju standartiem, kas tiek piemēroti ES.

Igaunija platformā ģenerējusi 41 aktivitāti: trīs idejas, 13 komentārus un 25 pasākumus. Igaunijas iedzīvotāji visaktīvākie bijuši jautājumos, kas saistīti ar digitālo pārveidi, kam veltīts vislielākais komentāru skaits, un klimata pārmaiņām un vidi, kur izcēlies jautājums par patēriņu - ierosināts produktiem uz iepakojuma norādīt to ietekmi uz vidi.

Rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, laikā no platformas izveides līdz 3.novembrim visaktīvākās ES dalībvalstis bijušas Malta, Beļģija, Luksemburga, Somija, Austrija un Ungārija. Vismazāko aktivitāti izrādījuši iedzīvotāji no Polijas, Rumānijas, Grieķijas, Itālijas un Bulgārijas.

Kopumā visvairāk ideju, komentāru un pasākumu devusi Vācija (5282), Francija (2914), Beļģija (1852), Itālija (1607) un Spānija (1384), bet vismazāk - Igaunija (41), Kipra (59), Malta (87), Luksemburga (98) un Lietuva (156).

Taču jāņem vērā, ka aplūkotajā ziņojumā par ES dalībvalstu devumu platformā publiskotie dati ir ar dažiem ierobežojumiem. Proti, ziņojums neaptver visus iedzīvotājus no katras ES dalībvalsts, kas iesaistījušies platformā, bet tikai tos, kuri dalījušies ar informāciju par savu dzīvesvietas valsti. Apmēram 25% platformas dalībnieku nav atklājuši šo informāciju. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tiem dalībniekiem, kas reģistrējušie platformā, nevis pilnīgi visiem, kas iesaistījušies Konferences procesā caur dažādiem pasākumiem klātienē un virtuālajā vidē.

Laika periodā no daudzvalodu digitālās platformas atklāšanas 2021.gada 19.aprīlī līdz 3.novembrim platformā publicētas 9337 idejas, 16 017 komentāri un noorganizēti 3658 pasākumi.