(Pievienots Finanšu ministrijas komentārs no 16.rindkopas.)

Rīga, 16.sept., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē otrdien vairāku pašvaldību vadītāji pārmeta Finanšu ministrijai (FM) solījumu nepildīšanu un prasīja atklātu vienošanos par to, kuras funkcijas var nepildīt vai kādu pakalpojumu kvalitāti mazināt.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) komisiju informēja par situāciju ar nākamā gada pašvaldību budžetu veidošanu.

Kā uzsvēra Kaminskis, pērn tika panākta vienošanās, ka pašvaldības saņems kompensāciju nodokļu reformas seku mazināšanai, un pašvaldības ar to rēķinās. Šī vienošanās tika panākta trīs gadu budžeta plānam.

Taču šogad pēkšņi izskanot informācija, ka pašvaldības nākamgad plānoto 58 miljonu kompensāciju nesaņems un šis samazinājums tiks iekļauts valsts budžeta tēriņu mazināšanā un veidos trešo daļu plānotās ekonomijas.

Kaminskis pauda nožēlu, ka uz valsti vairs nevar paļauties, ja ir panāktas kādas vienošanās.

Saeimas opozīcijas deputāts Uģis Mitrevics (NA) norādīja, ka pašvaldību budžets kopējā valsts budžetā veidot vienu piekto daļu, bet pašvaldību daļa budžeta samazinājumā veidošot trešdaļu. Šī proporcija šķiet nepareiza, norādīja Mitrevics.

Ļoti emocionālu uzrunu teica Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"). Viņš uzsvēra, ka ir pēdējais brīdis atklāti pateikt, ko pašvaldības var darīt mazāk vai ar mazāku kvalitāti un prasībām.

Valmieras novadā kopš 2022.gada nodokļu ieņēmumu pieaugums esot septiņi miljoni eiro, taču tas nosedzot tikai atsevišķas pieaugošās tēriņu pozīcijas, piemēram izglītībā. Turklāt Valmieras novadā vairs nevar slēgt nevienu skolu, jo novadā skolēnu skaits pieaug.

Valmieras novadā ir izveidotas septiņas jaunas rūpnīca, novads ekonomiski attīstās, taču ar visām šīm aktivitātēm pašvaldība tiekot dzīta uz maksātnespēju. Pie pašreizējās kārtības, pašvaldībai izdevīgāk esot neko nedarīt, neattīstīties, jo tas ļauj saglabāt līdzekļus esošajām funkcijām.

Pēdējā laikā daudzi pašvaldības darbinieki esot pārgājuši strādāt uz valsts iestādēm, jo par darbu vienādās profesijās algas starpība sasniedzot 400-500 eiro, klāstīja Baiks.

Saskaņā ar likumiem 2027.gadā pašvaldībām būs jānodrošina saviem darbiniekiem algu minimums, taču pašvaldības to nevarot izdarīt, jo nav līdzekļu.

Valmieras mērs pavēstīja, ka drīzumā Valmieras novadā uz 3000 kvadrātkilometriem būs tikai trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta punkti. Jau pašlaik pašvaldība uzturot astoņas brīvprātīgās ugunsdzēsēju brigādes.

Turklāt jau tagad ir pagasta centri, kuros nav sabiedriskā transporta, teica Baiks, aicinot skaidri vienoties par to, kādus pašvaldību pienākumus varētu mazināt.

Savukārt FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta vadītāja Inta Komisare norādīja, ka attiecībā uz pašvaldībām situācija neizskatoties tik drūma. Gan nākamgad, gan turpmākajos gados tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldībām. Šogad esot iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārpilde. Ieņēmumi uzkrājas un gada beigās pašvaldības šos līdzekļus varēs saņemt uzkrāto saistību izpildei.

Komisare atzina, ka pašvaldībām ir vajadzības, bet FM neredzot kritiskas situācijas.

FM aģentūrai LETA pavēstīja, ka, strādājot pie 2026.gada budžeta, valdība garantē, ka pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozēm tiks nodrošināti pilnā jeb 100% apmērā, un tas ir ļoti svarīgi, jo IIN ir galvenais vietvaru ieņēmumu avots.

Tāpat FM uzsver, ka pašvaldību finansiālā situācija 2025.gadā vērtējama kā stabila. Izlīdzinātie ieņēmumi pieaug par vairāk nekā 10% jeb 228 miljoniem eiro, turklāt nevienai pašvaldībai pieaugums nav mazāks par 7%.

Arī 2026.gadā valsts budžetā paredzēts pilnībā kompensēt darbaspēka nodokļu politikas, kas stājās spēkā šī gada sākumā, izmaiņu ietekmi, skaidro FM. Iekļaujot šā gada 26.augustā valdībā apstiprināto izdevumu samazināšanu, pie nemainīgas politikas 2026.gadā ir prognozēts pašvaldību ieņēmumu kāpums par vairāk nekā 150 miljoniem eiro, kas došot iespēju pašvaldībām turpināt attīstību un nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Tāpat FM atzīmē, ka, gatavojot 2026.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2026.-2028.gadam, ir aktualizētas IIN prognozes pie nemainīgas politikas un konstatēts, ka nodokļu reforma ir īstenota ar labākiem rezultātiem un tās ietekme uz pašvaldību budžetiem ir daudz zemāka, nekā tika sākotnēji prognozēts.

FM skaidro, ka tas dod iespēju precizēt valsts budžeta dotāciju 2026.gadā par 58 miljoniem eiro, 2027.gadā par 62 miljoniem eiro, bet 2028. un 2029.gadā - par 57 miljoniem eiro katrā. Ņemot vērā veiktās izmaiņas, pašvaldībām tiek prognozēts IIN ieņēmumu pieaugums 2026.gadam par 6,7% un turpmākos gados pie nemainīgas politikas ap 5% ik gadu.