Rīga, 4.nov., LETA. 2022.gada izskaņā no Eiropas Komisijas (EK) tiek sagaidīts pozitīvs lēmums par Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gadam ieguldījumu programmas apstiprināšanu, šodien uzrunā Vidzemes Augstskolas (ViA) Inženierzinātņu fakultātē pavēstīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas pārstāve Agnese Jasenoviča, ViA šodien norisinājās grafiti sienas "Viedāka Eiropa un Latvija" atklāšana, kas veidota sadarbībā ar FM, lai radošas izpausmes veidā vērstu sabiedrības uzmanību uz jaunā ES fondu 2021.-2027.gada perioda sākšanu no 2023.gada.

"Esam nonākuši finiša taisnē, lai nākamajos septiņos gados no ES saņemtu apjomīgas un Latvijas iedzīvotājiem būtiskas ES fondu investīcijas piecu miljardu eiro apmērā," uzsvēra Dālderis.

Vienlaikus ministra padomnieks norādīja, ka "pēc ilga un saspringta" FM darba kopā ar citām ministrijām un nevalstisko sektoru, sagatavojot un ar EK saskaņojot ES fondu programmu, šī gada izskaņā no EK tiek sagaidīts pozitīvs lēmums par programmas apstiprināšanu. Tādēļ viņš FM vārdā mudina potenciālos projektu īstenotājus ar nākamā gada sākumu būt gataviem izmantot jaunā perioda ES finansējuma sniegtās priekšrocības un gatavoties projektu atlasēm.

Pasākumā Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Olmanis norādīja, ka, piesaistot ES investīcijas, Valmiera cita starpā ir kļuvusi par pirmrindniekiem māju siltināšanā. "Nosiltinātas jau vairāk nekā divas trešdaļas māju, pilsētā pārsvarā esam pārgājuši uz LED apgaismojumu, kā arī ar ES atbalstu īstenojuši tik ļoti vajadzīgo deinstitucionalizācijas projektu, kas personām ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt sniedz nepieciešamo atbalstu, lai tās spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē," uzsvēra Olmanis.

Kā norāda FM, 2021.-2027.gada ES fondu investīcijas paredzēts novirzīt sešiem galvenajiem virzieniem. Pirmais no tiem ir viedāka Eiropa, kas paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai. Otrais virziens ir zaļāka Eiropa paredz, kas virzību uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības pasākumus.

Trešais virziens ir ciešāk savienota Eiropa, kas mērķēts uz droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstību. Ceturtais ieguldījumu virziens ir sociāla un iekļaujoša Eiropa, atbalstot virzību uz to, lai veicinātu vienādas iespējas un piekļuvi Latvijas iedzīvotājiem izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum. Piektais no virzieniem ir iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, kas vērsts uz reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, bet pēdējais, sestais virziens paredz atbalstu sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.