Rīga, 2.jūl., LETA. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Zemgalē ar remigrācijas koordinatores atbalstu atgriezusies 51 persona, aģentūru LETA informēja Zemgales plānošanas reģions (ZPR), kura skatījumā šie dati apliecinot "nemainīgu interesi" par atgriešanos dzimtenē.

Lai sekmētu veiksmīgu remigrācijas procesu, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu, kas šogad ļāvis jaunam uzņēmējam Bauskas novadā uzsākt darbību loģistikas nozarē.

Jaunais uzņēmums saņēmis 8000 eiro no Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) un 4000 eiro no Bauskas novada pašvaldības, kopumā biznesa attīstībā ieguldot 12 000 eiro.

ZPR skatījumā, šī pusgada remigrācijas tendences iezīmē divas galvenās grupas - tās ir jaunās ģimenes ar bērniem, kuriem tuvojas skolas gaitu sākums, un cilvēki pirmspensijas vecumā, kuri pēc ilgstošas prombūtnes vēlas atgriezties dzimtenē.

Kā stāsta remigrācijas koordinatore Anete Briņeca, motivācija atgriezties Latvijā kļūst daudzslāņaināka - līdzās tādām pamatvērtībām kā ģimenes tuvums un latviska izglītība bērniem svarīgu lomu spēlē arī vēlme pēc mierīgākas vides, kā arī iespēja strādāt attālināti vai attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Visbiežāk atgriezušās personas un ģimenes apmetas reģiona lielākajās pilsētās un novadu centros, kur pieejamas plašākas darba un izglītības iespējas.

Populārāko pašvaldību vidū Zemgalē ir Jelgava, kā arī Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Aizkraukles un Jēkabpils novadi. Lai palīdzētu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem pieņemt pārdomātu lēmumu par pārcelšanos, remigrācijas koordinatore šajā pusgadā sagatavojusi 193 personalizētus piedāvājumus. Tajos katram interesentam individuāli tiek apkopota informācija par mājokļu pieejamību, izglītības iestādēm, darba tirgus aktualitātēm un uzņēmējdarbības sākšanas iespējām.

Remigrācijas process ir cieši saistīts ar dažādiem izaicinājumiem, tādēļ nereti nepieciešams individuāls atbalsts arī pēc pārcelšanās. Kā vienu no piemēriem koordinatore min gadījumu Bauskas novadā, kur no Lielbritānijas atgriezušās ģimenes bērnam, sākot mācības vietējā vidusskolā, bija nepieciešams papildu atbalsts latviešu valodas pilnveidošanā. Pateicoties ciešai koordinatora, ģimenes un skolas sadarbībai, ir izdevies rast risinājumus, kas veicina bērna sekmīgu iekļaušanos un adaptāciju. Līdzās bērnu integrācijai izglītības sistēmā, citi aktuālākie jautājumi, ar kuriem saskaras no ārvalstīm pārcēlušās ģimenes, ir mājokļa pieejamība un vietas bērnudārzos.