Rīga, 5.jūn., LETA. Saeimas deputāti ceturtdien otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (SEZ), kas paredz, ka turpmāk Rēzeknes SEZ komersantiem nosaukumā nebūs jāiekļauj vārdi "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas".

Grozījumi likumā tika skatīti steidzamības kārtā. Tos bija sagatavojuši Saeimas Latgales apakškomisijas deputāti.

Lai veiktu komercdarbību, Rēzeknes SEZ ieguldītājiem jābūt reģistrētiem komercreģistrā. Papildus Uzņēmumu reģistram iesniedzams noraksts no likumā norādītā līguma par ieguldījumiem komercdarbības veikšanai Rēzeknes SEZ teritorijā. Tāpat likums līdz šim noteicis, ka reģistrējamā Rēzeknes SEZ komersanta nosaukumā papildus iekļaujami vārdi "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas".

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šā brīža situāciju komersanti raksturo kā tādu, kas rada papildu administratīvo slogu, uzsverot, ka nosaukuma maiņa rada papildu šķēršļus. Piemēram, komersants ražošanas sertifikāta iegūšanai patērē vidēji līdz diviem gadiem, taču gadījumā, kad komercdarbību komersants vēlas īstenot SEZ, tā nosaukuma maiņas prasību ievērošana rada apstākļus, kad sertifikācija ir jāveic atkārtoti, kas nozīmē liekus izdevumus un resursus, skaidro deputāti.

Latgales apakškomisijas deputāti klāsta, ka, veicot komersanta nosaukuma maiņu, var tikt pazaudēti esošie klienti, jo komersantam, darbojoties vairāk nekā divdesmit gadus ar esošo nosaukumu, ir iegūta atpazīstamība.

Latvijā ir trīs SEZ, kurām to izveidošanas, pārvaldības un izmantošanas kārtību nosaka īpašs likums. Tostarp Latgales SEZ likums, kas Saeimā pieņemts 2016.gadā, neparedz šādu prasību par komersanta nosaukuma maiņu un tā reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts ir izstrādāts, lai atvieglotu komersantam SEZ statusa iegūšanu, novēršot liekus birokrātiskos šķēršļus, skaidro deputāti.

Ar Rēzeknes SEZ komercsabiedrības statusu 2023.gada beigās darbojās 22 komercsabiedrības, liecina pašvaldības publiskotā informācija.