Rīga, 16.janv., LETA. Rīgas metropolē vienota pārvaldība varētu tikt īstenota ekonomikas veicināšanā, mobilitātes uzlabošanā un dzīves kvalitātes paaugstināšanā, pēc ekspertu diskusijas, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ceturtdien VARAM notika ministres Ingas Bērziņas (JV) vadīta sanāksme par Rīgas metropoles areāla attīstības jautājumiem. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Rīgas domes, domnīcas LASER, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Bankas un VARAM eksperti, lai apspriestu normatīvā ietvara izstrādi un metropoles areāla turpmākās attīstības virzienus.

"Rīgas metropoles areāls ir nozīmīgs resurss Latvijas attīstībai - ciešā sadarbībā starp Rīgu un apkārtējām pašvaldībām mēs varam radīt jaunas iespējas ekonomiskajai izaugsmei, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un piesaistīt investīcijas, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu reģiona attīstību," pauž Bērziņa.

Diskusijas laikā tika prezentēts normatīvais ietvars, kas tiek izstrādāts ar mērķi paaugstināt Rīgas metropoles areāla konkurētspēju Ziemeļeiropā, veicinot visas valsts attīstību, nosakot pārvaldības modeli iesaistīto pušu sadarbības organizēšanai, kā arī nodrošinot atbalstu Rīgas metropoles areāla potenciāla attīstībai un izaicinājumu risināšanai.

Kā labās prakses piemērs tika apskatīta Helsinku metropoles areāla pieredze, uz kuras pamata izstrādāts likumprojekta ietvars.

Dalībnieki vienojās, ka Rīgas metropoles areālā tiks īstenota vienota pārvaldība iepriekš minētajās jomās.

Diskusijas laikā tika izteikti vairāki priekšlikumi par padomes struktūru un funkcijām, kas būtu jāveido, lai lemtu par Rīgas metropoles areāla pārvaldību un no pārvaldības jomām izrietošo uzdevumu izpildes kārtību.

Padomes sastāvā plānots iekļaut nozaru ministrijas, pašvaldības un sadarbības organizācijas. Tika diskutēts par padomes lomu lēmumu pieņemšanā un finansējuma jautājumu organizēšanā. Papildu tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt sabiedrības iesaisti un caurskatāmību, piemēram, ar atklātām sēdēm un publiski pieejamiem protokoliem.

Finansējuma jautājumos tika izvirzīti priekšlikumi izmantot valsts un pašvaldību līdzekļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam, kā arī piesaistīt Eiropas Savienības fondus un citus ārvalstu finanšu instrumentus. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka finansējuma piesaistes plāns ir jādefinē tā, lai tas veicinātu metropoles areāla ilgtermiņa attīstību.

Eksperti izteica vairākus būtiskus priekšlikumus, tostarp par sabiedriskā transporta uzlabošanu, konkrētu rādītāju definēšanu, piemēram, dzīves kvalitātes un drošības uzlabošanas jomā, kā arī starptautiskas izglītības pieejamības nodrošināšanu.

Latvijas Bankas pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pievērst uzmanību investīciju piesaistes un sabiedriskā transporta lietošanas proporcijas palielināšanas rezultātiem. Domnīcas LASER pārstāvji ierosināja precizēt padomes darba praktiskos aspektus, sapulču biežumu un darbības fokusu, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību.

Diskusijas rezultāti tiks iekļauti turpmākajā likumprojekta izstrādes procesā. VARAM turpinās darbu pie pārvaldības modeļa izveides un priekšlikumu precizēšanas, lai nodrošinātu Rīgas metropoles areāla ilgtspējīgu attīstību.

Nākamā Rīgas metropoles areāla darba grupas sanāksme plānota 2025.gada 5.februārī.