Rīga, 3.dec., LETA. Lēmuma pieņemšanu par Varakļānu novada administratīvās teritorijas piederību Vidzemei vai Latgalei Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti, skatot priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" trešajam lasījumam, uzticēja nākamajam Saeimas sasaukumam.

Kā skaidroja komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP), 13.Saeimas sasaukumā nav iespējams politiski vienoties par Varakļānu administratīvās teritorijas piederību Vidzemei vai Latgalei, tādēļ lēmuma pieņemšana šajā jautājumā ir jāatliek līdz 2023.gada 1.janvārim.

Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpina darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Pūce norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi pašvaldības organizētās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, tad aptaujā 74,33% varakļāniešu pauda vēlmi saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvi teritoriālu vienību arī turpmāk, taču apvienošanās gadījumā sadarbību vēlētos ar Madonas novadu.

Par pievilcīgāko normatīvajos aktos noteikto attīstības centru sadarbībai nākotnē 845 jeb 93,89% aptaujas dalībnieku norādījuši Madonu un tikai 32 jeb 3,56% respondentu kā attīstības centru vēlētos Rēzekni, vēl astoņi cilvēki jeb 0,89% aptaujas dalībnieku par attīstības centru vēlētos Jēkabpili, savukārt 11 jeb 1,22% aptaujāto nav bijis viedokļa.

Trešajam lasījumam bija iesniegti 24 priekšlikumi, no kuriem deputāti atbalstu guva tikai viens.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) rosināja novadu pašvaldību teritorijas noteikt par valsts attīstības centriem un to administratīvos centrus noteikt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā. Taču šis un vairāki citi viņa priekšlikumi deputātu atbalstu neguva.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" un nodeva Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā. Tostarp komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.

Kā vēstīts, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025.gada uz 2029.gadu.

Parlamentam grozījumi vēl būs jāskata galīgajā lasījumā.

Sākotnēji VARAM sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā, taču Saeima atbalstījusi koalīcijas deputātu Jāņa Dombravas (NA), Jura Pūces (AP) un Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.

Sākotnējais Dombravas priekšlikums par apvienošanas pārcelšanu uz 2029.gadu tiks atbalstīts ar 33 balsīm, 31 deputātam balsojot pret. Savukārt likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 67 deputāti.