(Papildināts virsraksts un visa ziņa.)

Rīga, 10.okt., LETA. Investīciju projektu īstenošanai pašvaldības varēs aizņemties ne tikai Valsts kasē, bet arī komercbankās, paredz šodien valdības atbalstītie grozījumi Reģionālās attīstības likumā.

Kā aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un pašvaldību lietu ministrijā, izmaiņas sniegs pašvaldībām izvēles iespēju saņemt aizdevumus ar izdevīgākiem nosacījumiem pirmsskolas izglītības iestāžu, skolu, ceļu, ielu un tiltu investīciju projektiem vai citiem ikgadējā valsts budžeta likumā paredzētajiem aizdevuma mērķiem.

Grozījumi sagatavoti pēc pašvaldību un komercbanku iniciatīvas. Tie vēl jāapstiprina Saeimā.

Kā ziņots, valdība šonedēļ atbalstīja Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projektu.

Valdība piekritusi paaugstināt pašvaldībām Iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa (IIN) ieņēmumu proporciju no 75% līdz 78%, samazinot valsts daļu no 25% līdz 22%.

Bez citiem jautājumiem, par kuriem tika panākta vienošanās ar pašvaldībām, par 50 miljoniem eiro tiks palielināts 2025.gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauns aizņēmumu mērķis protokolā ir iekļauts meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti.

Vienošanās paredz noteikt pašvaldību ikgadējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu 2025., 2026. un 2027.gadā 168 miljoni eiro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam, kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.

Tiek saglabāti 2024.gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām. Aizņēmumi jaunas skolas būvniecībai būs iespējami bez pašvaldības līdzfinansējuma.

Tāpat ir piedāvāts vienoties par 2025.gada aizņēmumu pamatsummas pārcelšanas nosacījumiem.

Turpmāk pašvaldībām būs paplašinātas iespējas izmantot aizņēmumu pašvaldības prioritārajiem investīciju projektiem atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Aizņēmumu varēs izmantot jau sākto projektu turpināšanai, pabeigšanai un apvienot ar ES fondu un Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem. Šiem projektiem samazināts pašvaldības līdzfinansējumu no 15% uz 10% un katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa ir 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgai kā galvaspilsētai - sešu miljonu eiro apmērā.