Brisele, 2.dec., LETA--EUOBSERVER. Bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs mudinājis Eiropas Savienības (ES) politiķus gādāt, lai Konference par Eiropas nākotni nekļūtu par vienreizēju pasākumu, uzsverot, ka arī nākamajos gados tiks izdarīts spiediens uz demokrātiju.

"Demokrātija ir krīzē, un tā nebeigsies pēc konferences, tādēļ mums ir jāturpina sadarboties, lai uzlabotu demokrātiju visos varas līmeņos," viņš sacīja vietējām un reģionālām amatpersonām šonedēļ notiekošajā Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā.

Lai gan Konference par Eiropas nākotni nenozīmē būtiskas izmaiņas ES līgumos, "arī pašreizējā struktūrā var daudz paveikt, lai stiprinātu un padziļinātu ES un demokrātiju", viņš piebilda.

Kā piemēru van Rompejs minēja to, ka konference sniedz unikālu iespēju vairāk nekā vienam miljonam ievēlētu vietējo un reģionālo politiķu īstenot politikas darba kārtību, "kas palīdzētu atjaunot cilvēku uzticību demokrātijai".

Viņš norādīja, ka demokrātijas atjaunošanai ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju līdzdalība, un piebilda, ka "klusējošajam vairākumam" plašāk jāizmanto instrumenti, ar kuriem tiek nodrošināts pilsoņu ieguldījums konferencē.

ES pilsoņi Konferencē par Eiropas nākotni var piedalīties daudzvalodu digitālajā platformā, kur jebkurš bloka iedzīvotājs var publiskot savas idejas, paust atbalstu cita izteiktai idejai vai organizēt pasākumu. Tāpat četrās paneļdiskusijās katrā piedalās 200 nejauši atlasīti bloka iedzīvotāji, kuri trīs sesijās pārrunā rekomendācijas ES nākotnei dažādos jautājumos.

Arī Aleksandrs Milisovs, kurš piedalās paneļdiskusijā par ES demokrātiju, sarunā ar vietni "EU Observer" atzina, ka ES "pilsoņi nezina, kas ir ES, ko tā dara un kā dara". Jaunietis piebilda, ka pat reģionālo attīstību studējošie nezina, ka pastāv tāda Reģionu komiteja.

"Mūsu demokrātija nevar būt pienācīga, ja pilsoņi nezina, kā tiek pārvaldīti," viņš brīdināja, aicinot politiķus ES birokrātiju un "Briseles burbuli" padarīt iedzīvotājiem tuvāku un saprotamāku,.

Pēc Konferences par Eiropas nākotni paneļdiskusijām dalībnieku rekomendācijas izskatīs konferences plenārsēdēs, kur pulcēsies iedzīvotāji, ES amatpersonas, dalībvalstu politiķi, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu institūciju pārstāvji.

Savukārt plenārsēdēs pieņemtās rekomendācijas tiks iekļautas konferences gala ziņojumā, kuru plānots sagatavot nākamā gada pavasarī, kad ES prezidējošā valsts būs Francija, kuras prezidents Emanuels Makrons bijis viens no dedzīgākajiem pilsoņu konferences idejas virzītājiem.

Vācijas Bādenes-Virtenbergas federālās zemes parlamenta deputāts Jozefs Frejs no Zaļās partijas norādīja, ka ir būtiski, lai pēc konferences būtu arī nākamais posms, kurā ierosinājumiem seko konkrēti rezultāti.

Jaunā Vācijas valdības koalīcija savā 179 lappušu garajā koalīcijas līgumā pagājušajā mēnesī iekļāva punktu, ka Konference par Eiropas nākotni ir sākums ES reformām, pamudinot uz "nepieciešamajām izmaiņām [Lisabonas] līgumā", kas novestu pie "Eiropas federālās valsts".

Eiropas Reģionu komiteja ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.