Rīga, 10.marts, LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka sociālās rehabilitācijas piešķiršanu arī no vardarbības cietušiem patvēruma meklētājiem.

Grozījumi veikti, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu sniegšanas procesu.

Noteiktas tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām personām, kuras uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, personām, kuras ir trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā un kuri ir aizturēti (līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim), kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis, un ārzemnieki, attiecībā par kuriem atgriešanas lēmuma darbība ir apturēta vai kuriem ir noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai.

Kā skaidrots to pamatojumā, pieņemtās izmaiņas nepieciešamas arī tāpēc, ka atbalsts par valsts budžeta līdzekļiem līdz šim nebija pieejams vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, ārzemniekiem bez termiņuzturēšanās atļaujas, kam ir atļauts atrasties Latvijas teritorijā vairākus mēnešus. Savukārt attiecībā uz bērniem līdz šim bija noteiktas tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju kā vardarbībā cietušiem tiem bērniem, kuri ir atzīti par patvēruma meklētājiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, bet likumā līdz šim nebija minēti bērni, kuri atzīti par mazāk aizsargātajām personām izraidīšanas procedūrā.

Ārkārtējās situācija laikā tika konstatēts, ka var izveidoties situācija, kurā noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kaut arī ir konstatēta tāda nepieciešamība. Situācija tika risināta ar ārkārtējo situāciju regulējošām normām. Tomēr, lai līdzīgās situācijās personas varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušam personām, šodien tika veikti likuma grozījumi.

Saskaņā ar resursu centra "Marta" sniegtajām ziņām vidēji gadā centrā vēršas ap desmit vardarbībā cietušo, kuriem nav tiesību saņemt valsts finansētu pakalpojumu, teikts likuma anotācijā.

Likumā noteikta iespēju piešķirt sociālos pakalpojumus personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas.

Noteikta vienota un visām iesaistītajām pusēm skaidri saprotama pieeja atbalsta nodrošināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem gadījumos, ja pašvaldība grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu nodrošina citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, un persona tajā deklarē dzīvesvietu.

Tāpat saskaņots regulējums par pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana atbilstoši grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz, ka minēto pabalstu turpinās izmaksāt personām, kuras ievietotas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Līdz ar to pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, būs daļa no personas ienākumiem, no kuriem tiek ieturēta samaksa par aprūpes institūcijas pakalpojumu, nosaka izmaiņas.

Tehniski arī precizēts, no kāda valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ilgstošas sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā esošam bērnam aprēķina naudas summu personiskajiem izdevumiem.

Tāpat likumā pēc Labklājības ministrijas (LM) parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas (K) priekšlikuma noteikts, ka LM valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri konkrētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu nodrošināšanai, pārvalda VSIA "Šampētera nams".

Pieņemts arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) priekšlikums, ka no 2024.gada ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija ar pilngadīgo klientu vietu skaitu 49 un vairāk veidos struktūrvienību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai jeb veselības punktu un reģistrē to ārstniecības iestāžu reģistrā. 

Veselības punkta izveidošanai noteikts no valsts budžeta līdzekļiem 2023.gadā pašvaldībām izmaksāt vienreizējas mērķdotācijas.