Rīga, 19.febr., LETA. Vietnē "Manabalss" sākta parakstu vākšana par skolu tīkla saglabāšanu Alūksnes novadā.

Iniciatīvu iesniedzis Kaspars Gusts, kurš norāda, ka kopš 2010.gada izglītības iestāžu skaits Alūksnes novadā ir samazinājies par astoņām skolām. Lai arī novadā visā šajā periodā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, straujāka iedzīvotāju un skolēnu aizplūšana no novada vērojama tieši gados pēc skolu slēgšanas.

Gusts atgādina, ka pēdējā skolu slēgšana notika 2017.gadā, kā rezultātā izglītojamo skaits novadā nākamajā gadā samazinājās par 131 bērnu. Kopš 2018.gada līdz 2021.gadam kopumā izglītojamo skaits samazinājies par 42 jeb 14 skolēniem gadā.

Alūksnes novada izveidotā darba grupa, izvērtējot skolu tīklu novadā, rosina slēgt vai reorganizēt astoņas mācību iestādes, slēdzot Pededzes pamatskolu, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu, Bejas pamatskolu un Malienas pamatskolu, reorganizējot Strautiņu pamatskolu par Strautiņu sākumskolu, Alūksnes pilsētas sākumskolu, Alūksnes novada vidusskolu un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju reorganizēt, izveidojot jaunu izglītības iestādi "Ernsta Glika Alūksnes vidusskola".

Gusts uzsver, ka tik vērienīga skolu tīkla reorganizācija tiek plānota nesamērīgi īsā laikā un rada risku, ka tā rezultātā izglītības kvalitāte nevis paaugstināsies, bet kritīsies. Sagaidāms, ka pēc skolu slēgšanas, daudzi novada iedzīvotāji mainīs dzīvesvietu, un skolēni aizplūdīs uz citu novadu skolām. Izglītības reforma tiek virzīta lielā steigā un neņemot vērā skolēnu, viņu vecāku, skolotāju un novada iedzīvotāju viedokli.

"Izglītības līmeņa paaugstināšanai novadā ir citas alternatīvas, kuras darba grupa nav izvērtējusi. Aicinām Alūksnes novada domi apturēt steigā virzīto lēmumu par skolu reorganizāciju, izveidot jaunu darba grupu, kuras lēmumus nenosaka tieši skolu reorganizācijā ieinteresētās personas, un meklēt risinājumus skolu tīkla saglabāšanai Alūksnes novadā," norādīts iniciatīvas pieteikumā.

Iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka, saglabājot skolu tīklu Alūksnes novadā, tiks nodrošināti priekšnoteikumi iedzīvotāju neaizplūšanai no novada, pašvaldības pagastos saglabāsies darba vietas skolotājiem un skolu tehniskajiem darbiniekiem. Pagastu ēdnīcām un veikaliem nesamazināsies apgrozījums, kas būtu noticis skolu slēgšanas gadījumā, turklāt iks uzturēta uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, lai varētu plānot attīstību, piesaistot jaunus darbiniekus, kuru bērniem būs iespēja mācīties vietējā skolā, nepieciešamību saglabāt skolu tīklu pamato Gusts.

Iniciatīvu plānots iesniegt Alūksnes novada pašvaldībai.

LETA jau vēstīja, ka piektdien notikušajā Alūksnes novada Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē no septiņiem deputātiem četri atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz divus priekšlikumus Alūksnes novada skolu reorganizācijai.

Turklāt par lēmumu virzīt divus priekšlikumus nobalsoja arī domes deputāte un Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa (NA). Deputāts Arturs Dukulis (ZZS) aizrādīja, ka Līviņai ir interešu konflikts, lemjot par savas vadītās iestādes turpmāko darbību, taču komitejas priekšsēdētāja Līga Langrate (JKP) šo aizrādījumu ignorēja.

Sākotnēji uz domes komitejas sēdi virzītais lēmumprojekts paredzēja, ka pašvaldība plāno Alūksnē apvienot visas trīs skolas, atsakoties no valsts ģimnāzijas statusa Ernsta Glika ģimnāzijai. Šim piedāvājumam piektdienas rītā pievienoja vēl divus citus lēmumprojektus, kurus izskatīs novada domes sēdē 24.februārī.

Viens no lēmuma projektiem paredz, ka no šā gada 1.septembra reorganizē Strautiņu pamatskolu par Strautiņu sākumskolu ar pirmsskolas un pamatizglītības 1.-6.klašu izglītības programmu realizēšanas vietu pirmsskolas ēkā "Zemenīte".

Apvienojot plānots reorganizēt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu, izveidojot jaunu Alūksnes novada pašvaldības iestādi "Ernsta Glika Alūksnes vidusskola" ar pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas vietām trīs pašreizējo skolu ēkās Kanaviņu ielā 14, Lielā Ezera ielā 26 un Glika ielā 10.

Paredzēts likvidēt Bejas, Malienas, Pededzes un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu, pievienojot tās Ernsta Glika Alūksnes vidusskolai.

Otrais lēmumprojekts paredz Strautiņu pamatskolas reorganizāciju tāpat kā pirmajā lēmumprojektā, taču Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai plāno noteikt, ka tā īsteno tikai vidējās izglītības 10.-12.klašu izglītības programmas ar realizēšanas vietu Glika ielā 10, 10.-12.klašu korpusā. Patlaban ģimnāzijā mācās arī 7.-9.klašu skolēni, kas galvenokārt turpina vidējās izglītības ieguvi ģimnāzijā.

Savukārt Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu plāno apvienot, reorganizējot un izveidojot jaunu Alūksnes novada pašvaldības iestādi "Alūksnes vidusskola" ar pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas vietām Alūksnes novada vidusskolas ēkā Kanaviņu ielā 14, Alūksnes pilsētas sākumskolas ēkā Lielā Ezera ielā 26 un ģimnāzijas 7.-9.klašu ēkā Glika ielā 10, kur patlaban notiek rekonstrukcija. Bejas, Malienas, Pededzes pamatskolu un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu likvidētu, pievienojot Alūksnes vidusskolai.

Teju divas stundas ilgajās diskusijās komitejā izskanēja gan skolu reorganizāciju atbalstoši, gan noraidoši viedokļi. Langrāte pauda pārliecību, ka reorganizācijas rezultātā skolēniem būs iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību modernās mācību telpās. Arī skolotājiem reorganizācijas rezultāta būs lielāka darba slodze un līdz ar to arī augstāks atalgojums.

Domes deputāte Maruta Kauliņa (JV) aizrādīja deputātiem, ka ir pilnīgi nepieņemami dalīt bērnus lauku un pilsētas skolēnos, kā tas sēdē bieži izskanēja. Viņa, atsaucoties uz vairākām vecāku vēstulēm, aktualizēja jautājumu par ģimeņu sociālo stāvokli. Deputāte bažījās, vai šīs ģimenes, kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bērniem apģērbu, apavus, varēs palaist bērnus uz skolu pilsētā pēc skolu reorganizācijas.

Tāpat vairāki deputāti norādīja uz to, vai pašvaldība pirms skolu reorganizācijas var vecākus informēt, cikos bērniem sāksies ceļš uz skolu, cik ilgs laiks paies ceļā, vai viņiem varēs nodrošināt pietiekamu ēdienu, kādas būs viņu interešu izglītības iespējas. Langrāte solīja, ka šos problēmjautājumus pašvaldības darbinieki sāks risināt martā.

Alūksnes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča atzina, ka par pašvaldības iecerēto skolu reorganizācijas plānu sabiedrībā valda liela neapmierinātība. Tāpat pastāv risks, ka novada iedzīvotāji, zaudējot iespēju bērniem mācīties valsts ģimnāzijā, dosies uz citām pašvaldībām, kur tādas iespējas viņiem būs, vai arī izvēlēsies vidējo izglītību iegūt tālmācībā.

Tāpat komitejas sēdē izskanēja bažas par likvidēto skolu ēkām. Tika vaicāts, kas notiks ar tām, kāda būs vietējo kopienu attīstība nākotnē.

Kā vēstīts, atklātā vēstulē Alūksnes novada pašvaldības deputātiem un sabiedrībai Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāju kolektīvs pauž uzskatu, ka Alūksnes pilsētā būtu jāsaglabā divas skolas: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Alūksnes novada vidusskola. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai pievienojot Alūksnes pilsētas sākumskolu, veidotos liela uz attīstību vērsta ģimnāzija. Abas skolas kā vienota izglītības iestāde vēsturiski jau pastāvēja un bija vadošais izglītības centrs novadā. Tāda reorganizācija dotu iespēju visiem novada skolēniem un vecākiem izvēlēties sev vēlamo izglītības iestādi, atbilstoši skolēnu spējām, vēlmēm, vajadzībām un nākotnes mērķiem, norāda valsts ģimnāzijas pedagogi.

"Būtiski ir saglabāt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju kā galveno izglītības iestādi novadā, uz to 13.janvārī vizītes laikā novadā norādīja arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), uzsverot, ka reformu un skolu tīkla sakārtošanas rezultātā nedrīkst ciest izglītības kvalitāte," atgādina pedagogi.

Visaugstākā izglītības kvalitāte pašlaik ir tieši Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, kur 2020./2021.mācību gadu 76% skolēnu pabeidza ar vērtējumiem virs 6 ballēm un pēdējos četrus mācību gadus skolēnu vidējais vērtējums ģimnāzijā ir virs 7 ballēm. 2020./2021.mācību gadā 7.-9.klasēs vidējais vērtējums ir 7,64, 10.-12. klasēs-7,93.

Ģimnāzijas pedagogi uzsver, ka skolēni sekmīgi piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs. Olimpiāžu rezultāti liecina par skolēnu motivāciju un vēlmi pilnveidoties, savukārt skolotāji ir spējīgi motivēt un sagatavot skolēnus, lai viņi sasniegtu visaugstākos rezultātus. Pagājušajā mācību gadā valsts mācību priekšmetu olimpiādēs ir iegūtas 46 godalgotas vietas novada posmā un pieci valsts posmā, starptautiskajā mācību priekšmeta olimpiādē piecas godalgotas vietas, zinātniski pētniecisko darbu konkursos godalgotas vietas ir gan reģionā, valstī un starptautiskajā mērogā.

Alūksnes novada attīstības programmas 2022.-2027.gada investīciju plānā liels akcents likts gan uz Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēku pārbūvēšanas, teritorijas labiekārtošanas, sporta infrastruktūras un mācību vides sakārtošanu. Tas nākotnē varētu sniegt jaunas iespējas ģimnāzijas darba plānošanai, jaunu programmu izveidei.

Valsts ģimnāzijām regulāri piešķir valsts finansējumu metodiskā centra funkciju veikšanai. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija organizē un īsteno izglītības iestāžu, to starp Valsts ģimnāziju pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi kursu, meistarklašu, labo prakšu veidā. Ģimnāzijas pedagogi elektroniskajā vidē dalās ar attiecīgo mācību stundu materiāliem un metodiskajiem ieteikumiem to izmantošanai, uzsver skolas pedagogi.

Septiņi pedagogi vairāk nekā desmit gadus vada Alūksnes un Apes novada pedagogu mācību priekšmetu metodiskās apvienības.

"Mūsuprāt, izveidojot pilsētā tikai vienu skolu, nedodot iespēju izvēlei, pastāv risks talantīgo skolēnu aizplūšanai uz citiem novadiem, Rīgu, lai mācības vidusskolas posmā turpinātu skolās ar prestižāku vārdu," uzsver pedagogu kolektīvs.

Nosaukuma maiņa nes līdz arī neziņu par akreditācijas iespējamību, jo jaunizveidotās skolas akreditācijai ir jānotiek 1-2 gadu laikā. Jautājums par vispārējās izglītības atestāta derīgumu ir ļoti aktuāls, jo tas apdraud absolventu iespējas studēt augstākajās izglītības iestādēs, brīdina ģimnāzijas pedagogi.

Paredzēts, ka gala lēmumu skolu tīklu deputāti pieņems domes sēdē 24.februārī.

Kā vēstīts, lemjot par izglītības iestāžu tīklu Alūksnes novadā, pašvaldība savus lēmumus pamatos ar datiem un analīzi.

Ar mērķi nodrošināt demogrāfiskajai situācijai un jaunā mācību satura ieviešanas prasībām atbilstošas un kvalitatīvas izglītības pieejamību novadā, pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir vairāku izglītības iestāžu direktori un vadītāji. Pašvaldība apmeklē katru izglītības iestādi, tiekas ar iestādes padomi, vecāku pārstāvjiem - šīs tikšanās un sarunas izglītības iestādēs vēl turpinās. Par izglītības iestāžu tīkla plānošanu turpmākajam periodam pašvaldība konsultējas arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā.

Darba grupa analizē esošo izglītības iestāžu un skolēnu skaitu novadā, iestāžu piepildījumu, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu programmu piedāvājumu, nodrošinājumu ar pedagogiem, skolēnu un pedagogu proporciju, pedagogu noslodzi, izglītības nozares finansējuma izlietojumu, izglītības kvalitāti novadā, skaidro pašvaldības pārstāve.

Darba grupas uzdevums ir veikt pamata un vidējās izglītības iestāžu izvērtējumu, ņemot vērā efektīvas vispārējās izglītības iestādes rādītājus, un sagatavot priekšlikumus kvalitatīvas izglītības paaugstināšanai.

Pašvaldība ir apzinājusi pašreizējo situāciju par katru novada pagastos deklarēto bērnu un sagatavojusi karti - darba materiālu, kurā uzskatāmi atspoguļota informācija par katru skolēnu - viņa dzīvesvieta, skola, kā skolēns nokļūst uz skolu - ar sabiedrisko, pagasta pārvaldes vai vecāku transportu.

Reformas mērķis ir piedāvāt ikvienam Alūksnes novada skolēnam labāku izglītību, sakoncentrēt mūsdienīgu aprīkojumu, motivētus, labāk atalgotus pedagogus, plašāku interešu un profesionālās izglītības piedāvājumu efektīvākam mācību darbam mazākā izglītības iestāžu skaitā.

Novadā samazinās iedzīvotāju skaits gan kopumā, gan atsevišķi teritorijās - 2009.gadā novadā bija 19 065 iedzīvotāji, 2021.gadā - 15 406 iedzīvotāji. Pašvaldības skatījumā, ir jāveido reālajai demogrāfiskajai situācijai atbilstošs, racionāls skolu tīkls. Kopš 2009.gada Alūksnes novadā izglītojamo skaits 1.-12.klasēs ir sarucis no 2495 skolēniem uz 1369 skolēniem 2022.gadā.

Pēc šā gada 1.janvāra datiem, novada desmit vispārizglītojošo skolu 1.-9.klasēs mācās 1192 skolēni, 10.-12.klasēs - 177. Kopš 2010.gada kopējais izglītojamo skaits novadā ir samazinājies par 40%. Alūksnes pilsētā tas sarucis par 28%, novada lauku teritorijās - par 55%.