Rīga, 12.nov., LETA. Bibliotēku darbības normatīvais regulējums Latvijā ir novecojis, šādu vērtējumu otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Signe Grūbe.

Grūbe skaidroja, ka nozares terminoloģijas lietojums ir kļuvis neaktuāls, tāpat ir nepieciešama Ministru kabineta (MK) noteikumu konsolidācija, lai samazinātu nozares normatīvā regulējuma apjomu.

Grūbe uzsvēra, ka ir nepieciešams stiprināt un paplašināt atsevišķas normas, piemēram, bibliotēku tīklu, bibliotēku funkcijas, kā arī Latvijas Bibliotēku padomes lomu.

KM ir izveidota darba grupa, kurā iekļauti pašvaldību, izglītības iestāžu bibliotēku vadītāji, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un KM pārstāvji, lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Bibliotēku likumā. Plānots, ka grozījumi skarts apmēram 20 Bibliotēku likuma pantus un darba grupa jau šā gada beigās pabeigs grozījumu projektu, ko nākamā gada pirmajā ceturksnī plānots saskaņot ar nozares pārstāvjiem. Grozījumus Bibliotēku likumā plānots iesniegt valdībā izskatīšanai nākamā gada otrajā ceturksnī.

KM parlamentārā sekretāre skaidroja, ka esošajā bibliotēku darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos nav nodefinēts, kas ir bibliotēku tīkls. Patlaban darba grupa rosinājusi noteikt, ka Latvijas bibliotēku tīkls ir saskaņota un vienota valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku informācijas, komunikācijas, sadarbības, resursu apmaiņas un infrastruktūras sistēma, kas pārklāj visu valsts teritoriju.

KM uzsver, ka bibliotēku tīkls ir jāveido tā, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt bibliotēkas pakalpojumus. Ikvienai pašvaldībai ir jānodrošina savas pašvaldības novada teritorijā bibliotekāro pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Bibliotēku tīklā apvienotos vairāki bibliotēku tipi - publiskās bibliotēkas, augstākās izglītības iestāžu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas, speciālās bibliotēkas un nacionālā bibliotēka.

Grūbe informēja, ka laikā no 2021. līdz 2023.gadam bibliotēku skaits ir samazinājies par 87 bibliotēkām. Lielākā daļa no šīm bibliotēkām ir izglītības iestāžu bibliotēkas, kas tiek slēgtas, optimizējot Latvijas skolu tīklu.

Neskatoties uz bibliotēku skaita samazināšanos, to fiziskā apmeklētība šo gadu laikā ir palielinājusies. Piemēram, 2021.gadā bibliotēku fizisko apmeklējumu skaits bija 5,76 miljoni, savukārt pērn, tas sasniedza jau 8,33 miljonus.

Savukārt Saeimas deputāti komisijas sēdē pauda satraukumu par to, ka, samazinoties bibliotēku skaitam, samazinās arī to loma skolēnu lasītprasmes veicināšanā. Deputāts Česlavs Batņa (AS) pauda satraukumu, ka par skolu bibliotēkām rūpējas tikai pašvaldības. Viņš uzsvēra, ka arī pašvaldību bibliotekāru atalgojums ir zems un KM iesaiste šo jautājumu risināšanā esot nepilnīga.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure vērsa uzmanību, ka patlaban bibliotēkās darbojas arī Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, lai iedzīvotājiem būtu pieejami dažādi valsts un pašvaldību pakalpojumi. Taču jāņem vērā, ka mazajās bibliotēkās darbinieku kapacitāte ir ierobežota. "Mums jāatceras, ka bibliotēkas galvenais uzdevums ir latviskās identitātes, valodas saglabāšana, tāpēc šajos centros galvenokārt ir jāpilda bibliotēku funkcijas," uzsvēra Dundure.

LPS padomniece atzina, ka palielinoties grāmatu cenām un samazinoties pašvaldību finanšu rocībai, bibliotēkām samazinās iespējas papildināt krājumus. Patlaban novadu centrālās bibliotēkas, kurām ir lielāks finansējums, apmainās ar grāmatām ar pagastu bibliotēkām, lai arī tām būtu pieejami jaunākie izdevumi.

Dundure atzina, ka arī bibliotēku skaitu pašvaldībās ietekmē lejupslīdošā demogrāfija. Turklāt mainās arī iedzīvotāju lasīšanas paradumi, daudzi cilvēki izmanto elektroniskajā vidē pieejamos izdevumus. Bibliotēkas apmeklē skolēni un gados vecāki cilvēki.

Arī Dundure apliecināja, ka bibliotekāriem pašvaldības bibliotēkās ir zems atalgojums, tādēļ valsts mērogā vajagot domāt par mērķdotāciju bibliotekāru atalgojumam, lai spētu nodrošināt bibliotēku darbību tajās vietās, kur tās ir svarīgas, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju, jo īpaši Latvijas pierobežā.

Viņa aktualizēja arī jautājumu par LNB darbalaiku. LNB darbdienās ir atvērta no plkst.11 līdz 19, sestdienās no plkst.10 līdz 17, bet svētdienās ir slēgta, tādējādi studentiem esot ierobežotas iespējas to pilnvērtīgi izmantot. LNB direktore Dagnija Baltiņa solīja tuvākajā laikā veikt izmaiņas bibliotēkas darba laikā, lai tā būtu atvērta ilgāk.