Rīga, 21.apr., LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Civillikumā, kas paredz noteiktos gadījumos atvieglot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietu piekritību pašvaldībai.

Izvērtējot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesisko regulējumu kopsakarā ar praksē identificētajām problēmām un neskaidrībām, kā arī kopsakarā ar mantojuma tiesību regulējumu un juridisko personu darbības tiesisko regulējumu, tika secināts, ka ir nepieciešams pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus. 

To paredzēts darīt, nostiprinot praksē esošo kārtību un principus, novēršot praksē identificētās problēmas, nostiprinot praksē un teorijā izteiktās atziņas, salāgojot savstarpēji tiesisko regulējumu un novēršot normu pretrunas.

Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt Civillikuma atbilstību mūsdienu tendencēm un tiesiskajai situācijai, kā arī noteikt, ka bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta Ministru kabineta (MK) noteiktajos gadījumos piekrīt arī pašvaldībai.

MK paredzēts pilnvarot noteikt, ka noteikta veida nekustamie īpašumi, kas kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu, noteiktos gadījumos piekrīt pašvaldībai, nevis valstij.

Paredzēts, ka regulējums novērsīs riskus, kas attiecas uz īpašuma ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai. Pašvaldības uzreiz varēs pārņemt īpašumus, kuri kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu un kuri nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, turklāt šādi pašvaldība iegūs tiesības brīvi ar tiem rīkoties.

Tādējādi mazināsies birokrātiskās procedūras ilgums, pārņemot valsts uzskaitē tādus nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts funkciju nodrošināšanai, lai nodotu īpašumus tālāk pašvaldībām vai citām personām.

Pašvaldībai nebūs jābūt likumiskam pienākumam atdot atpakaļ šādus īpašumus. Turklāt pašvaldībai vienmēr būs vairāk informācijas par savā administratīvajā teritorijā notiekošo, nekā valstij, tādēļ bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā pašvaldība varētu ātrāk apzināt nekustamos īpašumus, kas palikuši bez saimniekiem un attiecīgi rīkoties, pārņemot īpašumu, vēršoties pie notāra, lai ierosinātu mantojuma lietu, vai, vēršoties tiesā, lai atzītu nekustamo īpašumu par bezīpašnieka lietu, vai nostiprinot īpašumtiesības uz tādiem nekustamajiem īpašumiem, kuri palikuši pēc juridisku personu izbeigšanās.

Regulējums arī pilnveidos pašreizējo praksi, kad pašvaldības vēršas tiesā, lai konstatētu, ka nekustamais īpašums ir atzīstams par bezīpašnieka lietu un piekrīt valstij, kuru valsts pēc tam nodod pašvaldībai. Proti, ja nekustamais īpašums atbildīs MK noteiktajiem īpašumiem, kas piekrīt pašvaldībai, tad pašvaldībai, vēršoties tiesā, lai konstatētu, ka nekustamais īpašums ir atzīstams par bezīpašnieka lietu, šāds nekustamais īpašums uzreiz piekritīs pašvaldībai.

Attiecībā uz brīdi, kad bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta kļūst piekritīga valstij vai pašvaldībai tiks noteikts, ka tā piekrīt valstij vai pašvaldībai no brīža, kad konkrētā lieta kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Turklāt netiek mainīts arī tiesību doktrīnā nostiprinātais princips, ka nedz valstij, nedz pašvaldībai nav tiesības atteikties pieņemt šādu lietu, tādēļ nedz valstij, nedz pašvaldībai nav nepieciešams izteikt gribu, pārņemot šādu lietu īpašumā.

MK noteikumi noteiks konkrētas nekustamo īpašumu kategorijas, kuras bezmantinieka mantas un bezīpašnieka lietas gadījumos piekritīs pašvaldībai. Pašvaldībām nebūs rīcības brīvības atteikties no tai piekritīga nekustamā īpašuma. Tādējādi likumprojekts mazinās administratīvo slogu, atsakoties no pašvaldības piekrišanas iegūšanas.

Likumprojekts neparedz jaunas funkcijas vai darbības pašvaldībām. Jau pašlaik pašvaldības administrē un pārvalda savu nekustamo īpašumu, turklāt jau šobrīd pašvaldības pārņem minētos nekustamos īpašumus. Tāpat pašvaldības, realizējot savas funkcijas, piemēram, sniegt pašvaldības iedzīvotājiem atbalstu ar pieejamu dzīvojamo platību, pērk nekustamos īpašumus.

Turklāt ņemot vērā, ka gadā visā Latvijas teritorijā nebūtu vairāk kā 50-100 bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas, kas piekristu pašvaldībai, likumprojekts nerada jaunu un dārgu administratīvo slogu pašvaldībām.

Pašvaldībai piekritīgā bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta būs pašvaldības īpašums, un tā varēs uzreiz rīkoties ar nekustamo īpašumu brīvi pēc saviem ieskatiem, tajā skaitā nekustamo īpašumu arī atsavināt vai iznomāt, tai skaitā pašvaldībai būs pilna rīcības brīvība ar īpašumu, kas tai piekritīs pēc mantojuma lietas izbeigšanas vai juridiskās personas izbeigšanās. Pašvaldība, tieši tāpat kā pašlaik valsts, varēs atsavināt īpašumus, kas tai nebūs nepieciešami to funkciju īstenošanai, tādējādi iegūstot papildu finansējumu savu funkciju īstenošanai, tai skaitā citu pašvaldības nekustamo īpašumu sakārtošanai.

MK noteikumi noteiks bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietu kategorijas, kuras piekrīt pašvaldībai. Pašvaldības īpašumā pārietu tāda bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta, kas uzskatāma par dzīvojamo fondu, kā arī ēkas, kas atrodas uz pašvaldības zemes vai arī zeme, uz kuras atrodas pašvaldību ēkas. Līdz ar to pašvaldības īpašumā nonāks MK noteikumos noteiktie īpašumi bez valsts starpniecības, bez papildu MK rīkojuma.