Rīga, 20.dec., LETA. Konferences par Eiropas nākotni paneļdiskusijas par Eiropas demokrātijas, vērtību, tiesību, likuma varas un drošības jautājumiem dalībnieki izstrādājuši 39 rekomendācijas, kuras tiks iesniegtas izskatīšanai konferences plenārsēdē.

Rekomendācijas tika pieņemtas šomēnes paneļdiskusijas pēdējā sesijā Itālijas pilsētā Florencē. Tā ir pirmā no četrām Konferences par Eiropas nākotni paneļdiskusijām, kurās ir izstrādātas rekomendācijas.

Paneļdiskusijā par Eiropas demokrātiju, vērtībām, tiesībām, likuma varu un drošību galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem saistībā ar vēlēšanām, līdzdalību starp vēlēšanu periodiem, nošķirtības starp iedzīvotājiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem uztveri, mediju brīvību un dezinformāciju, kā arī pamattiesībām un vērtībām, likuma varu un cīņu pret visām diskriminācijas formām, ES iekšējo drošību, piemēram, eiropiešu aizsardzību pret terorismu un citiem noziegumiem.

Pirmajā sesijā septembrī diskusiju rezultātā tika izstrādāti apmēram 75 turpmākā darba jomas piecos virzienos.

Otrajā sesijā novembrī 200 pilsoņi no visām bloka valstīm uzklausīja 38 uzaicināto ekspertu viedokli un izstrādāja orientierus, balstoties uz iepriekšējā sesijā izstrādātajiem darba virzieniem.

Savukārt trešajā sesijā tika izstrādātas rekomendācijas, kuras tālāk izskatīs konferences paneļdiskusijā un, iespējams, attīstīs tālāk, iekļaujot bloka politikas veidošanā.

Pirmā joma ir tiesību un nediskriminācijas garantēšana, kas ietver nediskrimināciju, dzimumu vienlīdzību, cilvēktiesību, kā arī dabas un dzīvnieku aizsardzību un tiesības uz privātumu.

Šajā jomā izstrādātas deviņas rekomendācijas: par vienotu ES kritēriju ieviešanai, lai novērstu diskrimināciju darba tirgū; par ES stimulu programmu bērnudārzu un spēļu laukumu izveidi lielos un mazos uzņēmumos; par dzīvnieku labklājības un lopkopības ilgtspējības aizsargāšanu; par videi un klimatam draudzīgākas lauksaimniecības veicināšanu Eiropā un visā pasaulē, ar nodokļiem apliekot kaitīgos izmešus, pesticīdus un pārmērīgu ūdens izmantojumu; par neatkarīgu, objektīvu un līdzsvarotu atspoguļojumu medijos, attīstot minimālos standartus mediju neatkarībai un veicinot katra ES pilsoņa medijpratību; par subsīdiju pārtraukšanu lauksaimniecības masu ražošanai, ja tā nevirzās uz klimatam un videi draudīgāku un ekoloģisko lauksaimniecību; par ES līmeņa licencēm personas datu apstrādātājiem, pakļaujot tos ikgadējam ārējam auditam; par ES kompetences stiprināšanu izglītībā un informēšanā par datu aizsardzībā, kā arī nepilngadīgo datu aizsardzībā; par standartizētu privātuma politikas ieviešanu un viegli saprotamu, precīzu un lietotājam draudzīgu piekrišanas formu, kurā skaidri norādīts, kādu datu apstrāde ir nepieciešama un kādu datu apstrādi var izvēlēties.

Otrs sākotnēji izstrādātais turpmākā darba virziens ir demokrātijas un likuma varas aizsardzība, kas ietver konkurētspējas tiesību aizsargāšanu, demokrātijas aizsargāšanu un stiprināšanu, drošību, kā arī mediju un dezinformācijas jomu.

Šajā jomā paneļdiskusijas dalībnieki vienojās par piecām rekomendācijām: par 2020.gada 16.decembrī pieņemtās nosacījumu regulas 2020/2092 grozīšanu, lai tā attiecas uz visiem tiesiskuma pārkāpumiem, nevis tikai tiem, kas skar ES budžetu; par ikgadēju ES konferenču par tiesiskumu organizēšanu pēc ikgadējā Tiesiskuma ziņojuma publicēšanas; par stingrāku ES konkurences nosacījumu piemērošanu mediju sektorā, lai nodrošinātu, ka visās bloka dalībvalstīs tiek aizsargāta mediju dažādība; par ES institūciju lomas stiprināšanu indivīdu, organizāciju un institūciju aizsardzībā pret kiberapdraudējumu; par demokrātijas veicināšanu trešajās valstīs tikai tad, kad vienotās demokrātiskās vērtības ir nostiprinātas visās bloka dalībvalstīs.

Trešais virziens ir ES reformēšana, kas ietver institucionālo reformu, lēmumu pieņemšanu un ciešāku integrāciju.

Šajā jomā izstrādātas deviņas rekomendācijas: par ES institūciju nosaukumu maiņu, lai tie precīzāk atspoguļotu darbības virzienu; par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likuma pieņemšanu, saskaņojot vēlēšanu nosacījumus, cita starpā ļaujot balsot par sarakstiem, kuros ir kandidāti no dažādām bloka valstīm; par tiešsaistes platformas izveidi, lai pilsoņi varētu atrast un pieprasīt faktos balstītu informāciju par dažādām ES institūcijām un tematiem; par ES mēroga referendumiem visiem bloka pilsoņiem ārkārtīgi svarīgos jautājumos; par daudzfunkcionālu digitālo platformu, kur pilsoņi var balsot tiešsaistes vēlēšanās un aptaujās; par ES institūciju balsošanas sistēmu pārskatīšanu, lai koncentrētos un vienbalsīgu balsojumu; par ES publiskām investīcijām, lai radītu pienācīgas darbavietas un uzlabotu un harmonizētu dzīves kvalitāti visā ES; par vienota pamata, kas balstīts ekonomikas un dzīves kvalitātes rādītājos, izveidi visām dalībvalstīm ar vienādām iespējām un vienlīdzīgām iespējām sasniegt vienotu ekonomikas struktūru; par nodokļu ieviešanu lielajām kompānijām un ienākumus no lielajām kompānijām atvēlēt investīcijām sabiedrībā noderīgos projektos, piemēram, izglītībā un zinātnē, kā arī likvidēt nodokļu patvērumus ES.

Ceturtais darba virziens ir Eiropas identitātes veidošana, kas ietver izglītošanu par demokrātiju, Eiropas vērtību un identitātes jautājumus, kā arī informēšanu par ES.

Paneļdiskusijas darba rezultātā tapušas desmit rekomendācijas: par demokrātijas izglītības uzlabošanu blokā un minimāla zināšanu līmeņa sasniegšanu demokrātijas jautājumos; par tulkojumu tehnoloģiju attīstību, lai tās būtu pieejamākas un mazinātu valodas barjeru, vienlaikus stiprinot kopīgo identitāti; par pārbaudītas un saprotamas informācijas pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem, izmantojot mobilo telefonu lietotni; par īpaša fonda izveidi tiešsaistes un klātienes ES pilsoņu aktivitātēm īstermiņā un ilgtermiņā; par drīzām investīcijām dezinformācijas atspēkošanai, atbalstot esošās organizācijas un iniciatīvas; par ES un tās pilsoņu biežāku saziņu tiešsaistē un klātienē; par Eiropas identitātes un vērtību iekļaušanu migrantu integrācijas procesā; par plašākas informācijas un ziņu sniegšanu iedzīvotājiem, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, tomēr ievērojot mediju brīvību un neatkarību; par daudzvalodu tiešsaistes forumu un klātienes tikšanos, kur pulcētos ES amatpersonas un iedzīvotāji, izveidi un reklamēšanu; par pieejamākas un mazāk birokrātiskas valodas izmantošanu ES institūciju un to pārstāvju komunikācijā.

Kā piektais darba virziens šajā paneļdiskusijā tika izcelts pilsoniskā līdzdalība, un tajā izstrādātas sešas rekomendācijas: par neatkarīgiem novērotājiem no pilsoņu vidus visos ES lēmumu pieņemšanas procesos; par diskusiju atsākšanu par Eiropas konstitūciju, iekļaujot pilsoņu viedokļus; par lielāku politiķu atbildību, pārstāvot savus vēlētājus; par pārliecinošāku ES tuvošanos pilsoņiem, dalībvalstīm veicinot pilsoņu līdzdalību ES procesos; par skolu programmu izveidi un ieviešanu, lai mācītu par ES esošajiem līdzdalības mehānismiem; par ES Pilsoņu asambleju organizēšanu reizi gadā vai pusotrā gadā.

Paneļdiskusijā izceltas vēl trīs rekomendācijas, kuras tika apspriestas un būtu īstenojamas: par aktīvu minoritāšu iekļaušanu politikas veidošanā; par Eiropas līmeņa aģentūras audiovizuālo, drukāto un digitālo mediju monitoringam izveidi; par pilsoņu pārstāvju institūcijas izveidi, būtiski iesaistot to lēmumu pieņemšanas procesā visiem ES pilsoņiem nozīmīgos jautājumos.

Konferences par Eiropas nākotni laikā izveidotas četras paneļdiskusijas, kurās katrā paredzētas trīs sesijas. Paneļdiskusijās piedalās 200 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām 27 bloka dalībvalstīm. Trešdaļa no katras paneļdiskusijas dalībniekiem ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem.

Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas ir EP, ES Padomes un EK organizētās konferences pamatā. Paneļdiskusiju apspriedēs tiks ņemts vērā daudzvalodu digitālajā platformā sniegtais devums un ieteikumi, kas izriet no valstu pilsoņu paneļdiskusijām un pasākumiem, kuri tika organizēti visās dalībvalstīs.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.

Līdz šim vairāk nekā 327 300 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus. Konferences par Eiropas nākotni tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.