(Pievienota 6.-13.rindkopa.)

Rīga, 22.nov., LETA. Līdz šim 17 Latvijas pašvaldībās no 43 ir izveidoti iedzīvotāju padomju nolikumi, liecina domnīcas "Providus" apkopotā informācija.

Piektdien, forumā "Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei" Saeimā prezentējot domnīcas apkopotos datus, tās pētniece Agnese Frīdenberga atzina, ka lielākajā daļā šo pašvaldību iedzīvotāju padomes arī ir izveidotas. Tās veidotas pēc dažādiem modeļiem un darbojas atšķirīgu laiku, tostarp Rēzeknes novadā tās strādā jau vairāk nekā desmit gadus.

Pašvaldību izveidotajos nolikumos pausts, ka iedzīvotāju padomes ir konsultatīvas institūcijas, kuras nodrošina iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, veido dialogu ar pašvaldību, kā arī sekmē iedzīvotāju aktivizēšanu. Frīdenberga stāstīja, ka praksē padomes skata jautājumus par ceļu uzturēšanu pagastā vai pilsētā, iekšpagalmu labiekārtošanu, bērnu laukumu vai saieta vietu izveidi vai uzturēšanu, izglītības pieejamības jautājumus.

"Providus" pētnieki intervējuši to pašvaldību, kurās nav izveidotas iedzīvotāju padomes, vadītājus. Intervijās atklāts, ka daļā pašvaldību padomes nav izveidotas, jo vēl notiek darbi pēc administratīvi teritoriālās reformas un trūkst kapacitātes. Tāpat pašvaldības gaida pieprasījumu no iedzīvotājiem, daļai nav pilnīgas skaidrības par pilnvaru apjomu.

Daļa vietvaru vadītāju norādīja arī uz iedzīvotāju padomju politizēšanas risku. Frīdenberga piekrita, ka padomes savā labā var izmantot opozīcijas vai vēlēšanās caurkrituši deputāti. Taču vienlaikus tā ir iespēja no padomēm izaugt foršiem, gudriem, labiem deputātiem, sacīja pētniece.

"Svarīgi, lai katram iedzīvotājam būtu vienādas iespējas piedalīties sava novada attīstības lemšanā," forumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Sabiedrības saliedētības radars parāda, ka 89% iedzīvotāju ir pieķērušies savai pilsētai un ciemam, un tas ir augsts rādītājs. Tas nozīmē, ka cilvēkam lokālpatriotisms ir ļoti liels, akcentēja Mieriņa. Viņa uzsvēra, ka faktiski tas ir viens no padomes uzdevumiem - nepazaudēt saikni ar iedzīvotājiem, kuriem rūp sava novada attīstība. Tikko tā sāk zust, cilvēkiem pazūd arī vēlme iesaistīties.

"Katrs Latvijas centimetrs ir svarīgs, lai kur mēs dzīvotu. Šobrīd, dodoties reģionālajās vizītēs, jebkurā vietā cilvēks ar lepnumu runā par vietu, no kurienes viņš nāk vai kur ir dzimis. 58% iedzīvotāju uzticas pašvaldību darbam, un tas ir ļoti labs rādītājs," komentēja parlamenta priekšsēdētāja.

Tāpat Mieriņa atzīmēja, ka jaunais Pašvaldību likums paredz, ka iedzīvotāju padomes nav politiskas. Arī tas ir svarīgi, un gribētos, lai tas tā arī paliek, teica Saeimas priekšsēdētāja.

Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāju padomēm ir liela nozīme arī tāpēc, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas ir izveidojušies lieli novadi. Ja citkārt pašvaldību vadītāji varēja būt tuvāk saviem iedzīvotājiem, tad tagad redzam, ka vara ir attālinājusies no iedzīvotājiem, jo tīri fiziski izbraukāt visus pagastus vairs nav iespējams, sacīja Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja arī akcentēja, ka vienmēr aktuāls ir jautājums, kā veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti.

"Jādiskutē par labāko modeli, lai tomēr katrs iedzīvotājs redzētu, ka viņa interešu pārstāvis piedalās sava novada domes darbā. Tāpēc šobrīd tur, kur tas tā nav, šīs padomes ir kā labs instruments, kur daļa uzdevumu ir uzticēti vietējām kopienām, un tās var lemt par būtiskiem un svarīgiem jautājumiem pašvaldībās," teica politiķe.

Pašvaldību likums, kas stājās spēkā pagājušā gada janvārī, paredz iespēju pašvaldībās izveidot konsultatīvas institūcijas - iedzīvotāju padomes. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, kā arī veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.

Jau ziņots, ka šodien Saeimā notiek forums "Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei".

Foruma mērķis ir vienkopus pulcēt iedzīvotāju padomes no visas Latvijas, lai pārrunātu iedzīvotāju padomju nozīmi un pienesumu pašvaldību darbā, kā arī veicināt iedzīvotāju padomju savstarpējo sadarbību. To klātienē apmeklēs iedzīvotāju padomju pārstāvji, pašvaldību darbinieki, deputāti, politikas veidotāji un eksperti.