Rīga, 18.maijs, LETA. Demokrātijas stiprināšanai un pilnveidošanai Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki sagatavojuši piecus ierosinājumus, lai stiprinātu pilsoņu informēšanu, līdzdalību, vēlēšanas, lemšanas procesu un subsidiaritāti.

Gadu ilgušā apspriešanas procesa gaitā konferences dalībnieki secinājuši, ka jāpalielina pilsoņu, to vidū jauniešu, līdzdalība Eiropas Savienības (ES) līmeņa demokrātijā, nodrošinot, ka iedzīvotāju viedoklis tiek uzklausīts ne tikai vēlēšanās, bet arī starp tām.

Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti 11 uzdevumi. ES vajadzētu uzlabot esošos un izstrādāt jaunus sabiedrības līdzdalības mehānismus, cita starpā visu oficiālo informāciju apvienojot vienā vietnē, savukārt esošie ES, nacionālā un vietējā līmeņa mehānismi ir jāpadara drošāki, pieejamāki un iekļaujošāki. ES institūciju un pilsoņu saziņai klātienē un tiešsaistē vajadzētu būt biežākai, bet lietotājiem draudzīgā tiešsaistes platformā ES pilsoņi varētu apmainīties idejām, sazināties ar ES institūciju pārstāvjiem un paust savu viedokli par ES jautājumiem un izskatāmajiem priekšlikumiem. Konferences noslēguma ziņojumā aicināts organizētas pilsoniskās sabiedrības, reģionālās un vietējās institūcijas, kā arī esošās struktūras, piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo komiteju un Reģionu komiteju iekļaut pilsoniskās līdzdalības procesā. Tāpat mudināts izveidot vietējo ES padomnieku sistēmu, lai tuvinātu ES institūcijas un iedzīvotājus, un regulāri organizēt Pilsoņu asamblejas ar pēc nejaušības principa atbilstoši noteiktiem kritērijiem izraudzītiem dalībniekiem. Ar strukturālu, finansiālu un cita veida atbalstu ir jāveicina pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši jauniešu padomju veidošana, kā arī, Konferences par Eiropas nākotni dalībnieku vērtējumā, ir jāievieš sistēma, kurā jaunieši var novērtēt plānotās tiesību normas. Līdzās ES likumdevēju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības stiprināšanai tiek ierosināts pilsoniskās līdzdalības elementus iekļaut arī ES Pamattiesību hartā.

Ar sešiem uzdevumiem Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki aicina padarīt ES saprotamāku un pieejamāku, kā arī stiprināt vienotu Eiropas identitāti.

Šī mērķa izpildei ES vajadzētu sagatavot vecumam atbilstošas minimālās izglītības programmas par bloku, tā vēsturi un demokrātiskajiem procesiem, kā arī visiem ES iedzīvotājiem jābūt viegli pieejamai uzticamai informācijai par bloku, ES institūcijām komunikācijā izvairoties no birokrātiskiem terminiem, vienlaikus saglabājot informācijas kvalitāti. Valodu barjeras pārvarēšanai ierosināts plašāk izmantot mākslīgā intelekta un tulkošanas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī digitālos rīkus informācijas nodošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Lai gan mediju brīvība un neatkarība ir prioritāte, ES jautājumi biežāk un plašāk būtu jāatspoguļo dalībvalstīs, kur jāpastiprina arī cīņa pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos, gādājot arī par žurnālistu aizsardzību. Jāuzlabo tā dēvēto Eiropas māju pieejamība un jāstiprina vienotā eiropiešu identitāte, piemēram, atbalstot tiešsaistes un klātienes pasākumus un 9.maiju padarot par Eiropas dienas brīvdienu visā blokā.

Ierosinājuma "Demokrātija un vēlēšanas" mērķis ir stiprināt Eiropas demokrātiju, cita starpā palielinot aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, veicinot starpnacionālas diskusijas par ES jautājumiem un veidojot ciešas saites starp ES pilsoņiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem. Mērķa sasniegšanai izkristalizēti pieci uzdevumi.

Kā secinājuši Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki, ir jāgādā par ES līgumos noteikto vērtību aizsardzību, īpašu uzsvaru liekot uz Eiropas demokrātijas vērtību nostiprināšanu bloka iekšienē, jo tikai pēc tam ES var kļūt par "mūsu demokrātijas modeļa vēstnesi valstīs, kas ir gatavas un vēlas to īstenot diplomātijas un dialoga ceļā". Līdzās ES līmeņa referendumu ieviešanai par visiem bloka iedzīvotājiem nozīmīgu jautājumu izskatīšanu, tiek rosināts grozīt ES vēlēšanu normas, paredzot, ka līdzās no dalībvalstīm ievēlētiem deputātiem ir arī no trasnsnacionāliem sarakstiem ievēlēti eiroparlamentārieši. Kā nozīmīgs uzdevums noteikts pilsoņu un viņu ievēlēto pārstāvju saiknes stiprināšana, cita starpā dodot iespēju pilsoņiem ievēlēt Eiropas Komisijas (EK) prezidentu un EP piešķirot tiesības ierosināt tiesību normas, jo šādas tiesības ir nacionālajiem parlamentiem. Partijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un arodbiedrībām jāveicina ES jautājumu iekļaušana publiskajās diskusijās, bet ar sociālo partneru iesaisti "demokrātijai ir jāiemiesojas institūcijās un sabiedrībā", secināts konferences gala ziņojumā.

ES lēmumu pieņemšanai ir jānodrošina ES spēja rīkoties, ņemot vērā dalībvalstu intereses un garantējot pilsoņiem caurskatāmu un saprotamu procesu, uzstāj Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki, izvirzot septiņus uzdevumus šī mērķa sasniegšanai.

Konferences dalībnieki par apgrūtinošu atzinuši vienprātības principu lēmumu pieņemšanā ES institūcijās, tādēļ rosina vairāk izmantot kvalificētā vairākuma balsojumus, vienlaikus atbilstoši aprēķinot "balsu svaru", lai aizsargāto mazo valstu intereses. Lemšanas procesā būtu jāatļauj neatkarīgu pilsoņu novērotāju līdzdalība, bet Eiropadomes un Eiropas Parlamenta sēdes vajadzētu pārraidīt tieššaistē. Lai sabiedrībai būtu skaidrāka ES institūciju funkcija un to iesaiste lemšanā, vajadzētu izvērtēt ES institūciju nosaukumu maiņu, lai tie vairāk atspoguļotu konkrēto atbildības jomu, piemēram, Eiropadomi vajadzētu saukt par ES Senātu, bet EK - par ES Izpildkomisiju. Tāpat tiek rosināts stiprināt ES izpildes spējas vairākās nozīmīgās jomās, kā arī nodrošināt pienācīgus pilsoniskā un sociālā dialoga mehānismus un procesus visos ES lemšanas posmos. Konferences par Eiropas nākotni diskusijās secināts, ka būtu jāatsāk sarunas par ES konstitūcijas pieņemšanu.

Eiropas demokrātijas stiprināšanai seši uzdevumi noteikti subsidiaritātes jeb kompetences sadales principa, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju, izpildei.

Konferences par Eiropas nākotni dalībnieku vērtējumā aktīva subsidiaritāte un daudzu līmeņu pārvaldība ir ES darbības un demokrātiskas atbildības pamats, tomēr ES vajadzētu ļaut nacionālajiem parlamentiem izvērtēt, vai ierosinātās tiesību normas nav pretrunā nacionālo parlamentu pilnvarām. Reģionu komitejas reformai vajadzētu ietvert pienācīgus dialoga kanālus reģioniem, pilsētām un pašvaldībām. Vienotas subsidiaritātes definīcijas izmantošana ļautu skaidri saprast, vai lēmums pieņemts ES, nacionālā vai reģionālā līmenī. "Dzīvīga sabiedrība ir izšķirīga Eiropas Savienības demokrātiskai dzīvei," konferences noslēguma ziņojumā aicināts lemšanā plašāk iesaistīt sociālos partnerus un organizētu pilsonisko sabiedrību. Tāpat konferences dalībnieki aicina ES institūcijas ņemt vērā sagatavotos priekšlikumus, kurus iespējams īstenot Lisabonas līgumā noteiktajos procesos un nepieciešamības gadījumā sasaukt Eiropas konventu.

Kā ziņots, 9.maijā - Eiropas dienā - svinīgi noslēdzās Konference par Eiropas nākotni. ES iedzīvotāju paneļdiskusijās, nacionālajos paneļos un daudzvalodu digitālajā platformā izteiktie ierosinājumi dzīves ES uzlabošanai apkopoti deviņās tēmās.

Kopumā izstrādāti 49 ierosinājumi, kuru īstenošanai ieteikti 325 pasākumi.

ES vadības pārstāvji ir pauduši apņēmību īstenot lielu daļu no konferences laikā izstrādātajiem priekšlikumiem un vairot pilsoņu iesaisti lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas trīs ES pārvaldības iestādes atbilstoši savai kompetencei izvērtēs, kā efektīvi īstenot ziņojumā izteiktos ierosinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti jau maija sākumā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā pauda atbalstu konferences secinājumiem un aicināja sākt darbu, lai grozītu ES pamatlīgumus.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā.