Rīga, 1.apr., LETA. Otrdien spēkā stājas jauna kārtība, kādā tiek sākts, uzraudzīts un izbeigts pašvaldību finanšu stabilizācijas process.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka jauno Ministru kabineta noteikumu mērķis ir pašvaldību finanšu stabilizācijas procesu nodrošināt ievērojami operatīvāku, mūsdienu tehnoloģiju iespējām atbilstošāku un valsts budžetam ekonomiskāku.

Līdz šim kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, regulēja likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", kas tika pieņemts 1998.gadā. Tajā ietvertais regulējums ir novecojis un grūti piemērojams, norāda FM.

Tāpēc FM jau likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" izstrādes procesā izstrādāja jaunu likuma normu - "Attiecībā uz pašvaldībām, kuras ir nonākušas finanšu grūtībās un kurās atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nav vēl uzsākts finanšu stabilizācijas process, Ministru kabinetam ir tiesības lemt par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei likuma noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros". Minētā likuma norma 2024.gadā tika piemērota Rēzeknes pašvaldībai.

Jaunie noteikumi izstrādāti, balstoties uz Rēzeknes pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai izmantoto pilotprojektu, kas ieviests 2024.gadā, kā arī Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem Rēzeknes pašvaldībai, lai pilnveidotu budžeta un finanšu vadības sistēmas pārvaldību un nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību.

Noteikumi paredz, lai pārraudzītu pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību finanšu stabilizāciju, finanšu ministrs izveido Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgo komisiju (Stabilizācijas komisija), kuras sastāvā ir pārstāvji no FM, Valsts kases, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Šāda Stabilizācijas komisija strādā jau šobrīd, tā ir izveidota ar finanšu ministra 2023.gada 3.oktobra rīkojumu, un nodrošina Rēzeknes pašvaldības finansiālās darbības uzraudzību.

Noteikumi paredz, ka gadījumos, kad pašvaldība ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, tā iesniedz Stabilizācijas komisijai pašvaldības finanšu stabilizācijas sākšanas pieteikumu un pašvaldības domes lēmumu par tā iesniegšanu, pašvaldības domē apstiprinātu izdevumu optimizācijas pasākumu plānu, kā arī informāciju par pašvaldības nokavētajiem maksājumiem, saistību apmēru un plānotajiem pasākumiem pašvaldības finanšu stabilizācijai vidējā termiņā. Stabilizācijas komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pieņems lēmumu par pašvaldības finanšu situācijas atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajām pazīmēm vai arī lēmumu, kurā nekonstatē atbilstību iepriekš minētajām pazīmēm.

Ja Stabilizācijas komisija nolems, ka pašvaldības finanšu situācija atbilst Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajām pazīmēm, FM iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa sākšanu un valsts budžeta aizdevuma pašvaldības finanšu stabilizācijai piešķiršanu.

Pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiks sākts ar Ministru kabineta lēmumu. Valsts budžeta aizdevums pašvaldības finanšu stabilizācijai tiks piešķirts ar finanšu ministra rīkojumu, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Valsts budžeta aizdevuma apmēru, atmaksas un atliktā pamatsummas maksājuma termiņus noteiks ar Ministru kabineta lēmumu, izvērtējot pašvaldības finanšu situāciju.

Finanšu stabilizācijas procesa periodā pašvaldībai, pēc Stabilizācijas komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas, ir tiesības saņemt jaunus aizņēmumus vai sniegt galvojumus savas kapitālsabiedrības aizņēmumam tikai Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru noteiktos pašvaldību aizņēmumu un galvojumu nosacījumus.

Šādus aizņēmumus un galvojumus pašvaldība varēs pieprasīt pēc Stabilizācijas komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas vispārējā kārtībā atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 10.decembra noteikumiem par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem, tādējādi nenosakot papildu iesniedzamo kartību aizņēmumu un galvojumu pieprasījumu iesniegšanai.

Pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraudzību nodrošinās Stabilizācijas komisija, paredz noteikumi. Pēc pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa sākšanas pašvaldība izdevumu veikšanai atvērs kontus Valsts kasē un iesniegs Stabilizācijas komisijai saskaņošanai apstiprinātu finansēšanas plānu kārtējā gada izdevumiem. Lai nodrošinātu stingru pašvaldības izdevumu uzraudzību, atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam budžetam, Valsts kase nodrošinās tehnisku risinājumu pašvaldības izdevumu kontrolei Valsts kasē atvērtajos kontos.

FM informē, ka šāds digitālais risinājums ir izstrādāts jau šobrīd Rēzeknes pašvaldības izdevumu kontrolei Valsts kasē atvērtajos kontos, un tas sekmīgi darbojas. Visu izdevumu veikšanu caur Valsts kases kontiem pašvaldība nodrošinās, stingri ievērojot apstiprināto finansēšanas plānu, tostarp noteikto mēneša limitu katram Valsts kasē atvērtajam kontam. Valsts kase nodrošinās izejošo maksājumu kontroli no pašvaldības un tās padotības iestāžu Valsts kasē atvērtajiem kontiem, kā arī kontrolēs pašvaldības finanšu stabilizācijas aizdevuma līguma izpildi.

Lai izbeigtu finanšu stabilizācijas procesu pašvaldībā, tā iesniegs Stabilizācijas komisijai pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanas pieteikumu un pašvaldības domes lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu, kurā norādīts pamatojums pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai.

Tostarp pašvaldībai būs jāapliecina, ka pašvaldībā ir veikta grāmatvedības funkcijas centralizācija un pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa periodā veikta budžeta un finanšu vadības un kontroles procesu pilnveidošana. Tāpat būs jāapliecina, ka pašvaldībai pēdējo 12 mēnešu periodā nav bijuši nokavējuma maksājumi pret kreditoriem ilgāk nekā 30 dienas, un jāapliecina, ka pašvaldības dome nodrošinās pašvaldības autonomo funkciju izpildi un pašvaldības finanšu stabilitāti vidējā termiņā.

Tāpat finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai Stabilizācijas komisijai būs jāiesniedz domē apstiprinātu kārtējā gada budžetu, kurā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sedz uzturēšanas izdevumus, neatkarīga revidenta atzinumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu bez iebildēm.

Stabilizācijas komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pieņems lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu vai arī lēmumu, kurā nekonstatē iesniegtās informācijas pamatojumu pašvaldības finanšu stabilitātei vidējā termiņā. Ja Stabilizācijas komisija pieņems pozitīvu lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu, FM iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu.

Pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiks izbeigts ar Ministru kabineta lēmumu.