Rīga, 29.janv., LETA. Šogad Kurzemes plānošanas reģions plāno īstenot vismaz 26 projektus dažādās Eiropas Savienības (ES) pārrobežu sadarbības un citās programmās, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka.

Trešdien Dienvidkurzemes novada domē, Grobiņā, notika šogad pirmā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta 2024.gadā paveiktajam un plāniem 2025.gadam.

Homka informē, ka sēdē pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki apstiprināja precizēto darba uzdevumu Kurzemes piekrastes tematiskajam plānojumam un lēma par izmaiņām reģiona Administrācijas struktūrā, lai stiprinātu plānošanas kapacitāti un efektīvāk izmantotu esošos resursus.

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa iepazīstināja dalībniekus ar pērn paveikto, uzsverot, ka reģions saņēmis divas nozīmīgas atzinības, proti, Tiesībsarga biroja, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gada balvu cilvēku ar invaliditāti atbalstam kategorijā "Pieejamas vides iniciatīvas" un otro vietu Finanšu ministrijas konkursā "Reģionu zvaigznes 2024" ar projektu "Kurzeme visiem". Šie apbalvojumi apliecinot Kurzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa darbu pie pieejamības un sabiedrības iekļaušanas veicināšanas.

Pērn Kurzemes plānošanas reģions turpināja īstenot savas funkcijas attīstības plānošanā, uzņēmējdarbības atbalstā, sabiedriskā transporta organizēšanā, remigrācijas veicināšanā, kā arī sniedza atbalstu reģionālajām iniciatīvām, tostarp pieaugušo izglītības tīkla attīstībā un Kurzemes kultūras programmas īstenošanā.

Reģions arī turpināja darbu pie Kurzemes piekrastes tematiskā plānojuma, kas tiek izstrādāts Pārrobežu Baltijas jūras reģiona programmas projektā "Baltic Sea2Land". Plānojuma mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu piekrastes attīstību, apvienojot ekonomiskās intereses ar dabas un kultūras vērtību saglabāšanu. Tiek plānots, ka tas tiks pabeigts līdz projekta noslēgumam šā gada beigās. Papildus tam reģions turpināja sniegt atbalstu pašvaldībām to plānošanas dokumentu pilnveidošanā un sekmēt klimatneitralitāti un klimatnoturību, īstenojot attiecīgus pasākumus.

Aktīvs darbs norisinājās arī atjaunojamās enerģijas un "zilās ekonomikas" jomās, kur reģions piedalījās darba grupās un organizēja izglītojošas aktivitātes par "zilās ekonomikas" nozarēm, tostarp zvejniecību, akvakultūru un piekrastes tūrisma attīstību. Ir sākti un turpinās vairāki projekti, kas veicinās izpratni un zināšanas par ilgtspējīgas attīstības principiem šajās nozarēs.

Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sniedza konsultācijas uzņēmējiem, organizēja seminārus un pieredzes apmaiņas pasākumus, kā arī īstenoja citas aktivitātes, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionā. Arī šogad Uzņēmējdarbības centrs turpinās sniegt atbalstu uzņēmējiem, lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi reģionā.

Arī pērn Kurzemes plānošanas reģions aktīvi līdzdarbojās sabiedriskā transporta organizēšanā un, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, veica uzlabojumus 41 autobusu maršrutā un 206 reisos, kā arī apsekoja 676 pieturvietas. Tika saskaņoti arī grozījumi skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai un turpinājās darbs pie taksometru pārvadājumu licencēšanas.

Arī šogad Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļa sola turpināt darbu pie maršrutu tīkla uzlabošanas, "lai nodrošinātu vēl efektīvāku sabiedriskā transporta sistēmu".

Pagājušajā gadā Kurzemes plānošanas reģions īstenoja vairāk nekā 20 projektus, aptverot tūrisma, uzņēmējdarbības, sociālās jomas, vides aizsardzības, attīstības plānošanas, infrastruktūras attīstības, piekrastes un klimata jautājumus. Organizētas pieredzes apmaiņas vizītes, semināri, vebināri, apmācības un meistarklases, kā arī īstenoti dažādi risinājumi pieejamības uzlabošanai reģionā.

Remigrācijas jomā pagājušajā gadā reģions sniedza individuālu atbalstu remigrantiem, sekmējot veiksmīgu atgriešanos dzimtenē. Pērn atgriezās 58 cilvēki, un vēl par vēlmi atgriezties informēja 123 potenciālie remigranti. Kopš remigrācijas veicināšanas sākšanas 2018.gadā ar remigrācijas koordinatora atbalstu Kurzemē ir atgriezušies vairāk nekā 1000 cilvēku.

Kurzemes kultūras programma, īstenota ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu, veicināja kultūras dzīves daudzveidību reģionā, uzsver plānošanas reģionā. Pērn tika saņemts 141 pieteikums un atbalstīti 67 projekti, kas aptvēra literatūru, mūziku, deju, vizuālo mākslu un kultūras mantojumu.

Savukārt pieaugušo izglītības tīkla attīstība turpinājās, sadarbojoties ar pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem. Organizēti semināri un pasākumi, lai stiprinātu sadarbību un veicinātu pieaugušo izglītības pieejamību reģionā.

Attīstības padome atzinīgi novērtēja reģiona paveikto 2024.gadā un apstiprināja izmaiņas reģiona administrācijas struktūrā.

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006.gada jūnijā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas - Liepāja un Ventspils - un seši novadi - Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.