Rīga, 24.febr., LETA. Šodien plkst.13 notiks piemiņas brīdis, kas veltīts Alūksnes atbrīvošanas cīņām un somu brīvprātīgo pulka "Ziemeļu zēni" karavīru atcerei, aģentūru LETA infomēja Alūksnes novada pašvaldībā.

1919.gada februārī šis pulks piedalījās kaujās pret lieliniekiem Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pasākums notiks pie piemiņas akmens, kas veltīts somu brīvprātīgajiem un atrodas blakus Bānīša stacijai.

Latvijas Neatkarības kara laikā, 1919.gada februārī - maijā, sīvās kaujās Alūksne tika atbrīvota no lieliniekiem. Ziemas un pavasara kaujās līdzās latviešiem un igauņiem piedalījās arī somu brīvprātīgo pulka "Ziemeļu zēni" karavīri, kurus vadīja igauņu izcelsmes pulkvedis Hanss Kalms. "Ziemeļu zēni" jeb Pohjan Pojat bija Somijas brīvprātīgo pulks, kas no 1919.gada janvāra līdz aprīlim piedalījās Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās. Daudzi pulka karavīri bija somu jēgeri, kuri jau Pirmā pasaules kara laikā bija karojuši Latvijas teritorijā.

Neatkarības karā somu brīvprātīgo pulkam "Ziemeļu zēni" bija lieli nopelni kaujā pie Paju un Valkas atbrīvošanā no lieliniekiem 1919.gada 1.februārī. Pēc šīm kaujām pulks devās no Igaunijas uz Latviju, lai palīdzētu sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību.

1919.gada 21.februārī, pēc piecu stundu ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas, pulks izcīnīja lielinieku atkāpšanos un ieņēma Alūksni. Šajā kaujā dzīvību zaudēja 23 somu karavīri, bet daudzi tika ievainoti.

Nākamajā dienā pēc cīņas 60 somu brīvprātīgie, maldināti ar nepatiesu informāciju, devās uz Beju (Babecku), cerot uz militāru guvumu, taču nonāca lielinieku slazdā. Šī epizode Somijas kara vēsturē pazīstama kā "Slazds Babeckā". Bejas kaujā krita desmit somu karavīri.

Pēc kaujām, 24.februārī, somu brīvprātīgo pulka "Ziemeļu zēni" karavīri pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas piedalījās Igaunijas neatkarības proklamēšanas pirmās gadadienas parādē, bet 26.februārī atgriezās Valkā.

2019.gada 23.februārī, atzīmējot šo vēsturisko notikumu simtgadi, pie Alūksnes dzelzceļa stacijas tika atklāts piemiņas akmens, kas simbolizē divu tautu - somu un latviešu - kopīgo cīņu par neatkarību. Piemiņas vietas izveidei izmantotais laukakmens tika atvests no Somijas Austrumu robežas, kur tas sākotnēji bija daļa no 1940.-1944.gadā būvētās Salpa līnijas - vienas no nozīmīgākajām un labāk saglabātajām neatkarīgās Somijas aizsardzības būvēm Eiropā pēc Otrā pasaules kara.