Rīga, 27.maijs, LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija lūgs Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), Finanšu ministriju (FM) un Veselības ministriju (VM) piešķirt līdzekļus Daugavpils slimnīcas virtuves remontam, otrdien lēma parlamentārieši.

Pēc apakškomisijas izbraukuma sēdes Krāslavas un Daugavpils slimnīcās apakškomisijā saņemtas abu ārstniecības iestāžu vēstules. Daugavpils slimnīca vēstulē informē, ka tās virtuves remontam indikatīvi nepieciešami 492 372 eiro.

"Daugavpils reģionālās slimnīcas" valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode apakškomisijas sēdē otrdien skaidroja, ka remonts virtuvē nav veikts kopš slimnīcas uzbūvēšanas 1986.gadā. Pēc viņas paustā, nodrošināt pacientu ēdināšanu ārpakalpojumā nav iespējams, jo pilsētā neesot neviena ēdinātāja, kas spētu nodrošināt slimnīcai nepieciešamos apjomus. Tāpat, nodrošinot pakalpojumus pašu spēkiem, tos ir vieglāk kontrolēt un nodrošināt nepieciešamo kvalitāti.

Vaivode sacīja, ka vēstulē norādītie 492 372 eiro ir tikai indikatīvās izmaksas un remonts varētu izmaksāt vairāk, jo nepieciešama visu komunikāciju nomaiņa.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) uzsvēra, ka slimnīca ir vitāli svarīga reģionam, turklāt atrodas pierobežā. Viņa aicinājumu lūgt premjerei, FM un VM piešķirt līdzekļus slimnīcas virtuves remontam deputāti atbalstīja.

VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka sēdē sacīja, ka ministrija uz Daugavpils slimnīcu "skatās ar cerībām". Ārstniecības iestādē plānots īpaši attīstīt invazīvo kardioloģiju un pakalpojumus onkoloģiskajiem pacientiem.

Savukārt "Krāslavas slimnīca" vēstulē apakškomisijai norāda, ka ir svarīgi neatliekamo palīdzību saņemt pēc iespējas tuvāk mājām vai negadījuma vietai, jo tas atvieglotu arī pacienta atgriešanos mājās pēc palīdzības saņemšanas, taču - jo mazāka slimnīca, jo dārgāk tai izmaksā viens pacients uzņemšanas nodaļā. Kā uzskata slimnīcas vadība, tāpēc "valstij ir jāatrod resursi uzņemšanas nodaļu uzturēšanai attālākajos lauku rajonos".

"Jo tālāk cilvēks dzīvo no Rīgas, jo lielāki ir attālumi līdz tuvākajam punktam, kur var saņemt neatliekamo palīdzību, tāpēc ir jāsaglabā un jāuztur uzņemšanas nodaļas nelielajās slimnīcās," aicina slimnīcā.

Ārstniecības iestādes vadība uzstāj, ka nav pareizi rēķināt, cik izmaksā viens uzņemšanas nodaļas pacients, jo uzņemšanas nodaļas pēc savas būtības ir dežūrdienets, kas ir gatavs izpildīt savu funkciju jebkurā brīdī un tā darbība nevar būt atkarīga no pieņemto pacientu skaita.

"Vienīgais, ko var prasīt no ārstniecības iestādes, tas ir, nodrošināt uzņemšanas nodaļu ar nepieciešamajiem speciālistiem, kuri sniedz neatliekamo palīdzību 24/7 režīmā un atbilstošu prasībām tehnisko nodrošinājumu," raksta Krāslavas slimnīca.

Iestādes vadība norāda, ka ļoti aktuāla problēma ir arī kadru trūkums, kas ir būtiski visai Latvijai. Krāslavas slimnīcā vidējais ārstu vecums ir 58 gadi, vecumā virs 60 gadiem strādā 27 ārsti un tas ir 60% no kopējā ārstu skaita.

"Šo jautājumu bez valsts atbalsta atrisināt nav iespējams. Ir jāatrod varianti, kā ieinteresēt jaunos ārstus braukt strādāt reģionos," aicina slimnīcā.