Rīga, 31.janv., LETA. Latvijas valdība otrdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam, lai cīnītos ar Baltkrievijas varasiestāžu veicināto nelegālo migrāciju.

Ārkārtējā situācija Ludzas un Krāslavas novados un Daugavpilī tika izsludināta 2021.gadā 10.augustā. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums bija noteikts līdz 10.februārim. 

Tieslietu ministrija (TM) jau iepriekš iebildusi pret ārkārtējās situācijas pagarināšanu bez īpaša pamatojuma, un arī tagad TM valdības lēmuma projekta saskaņošanas procesā uzturējusi šādu nostāju.

TM norāda, ka ārkārtējā situācija kā tiesisks režīms, kad Ministru kabinets var ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, demokrātiskā un tiesiskā valstī nevar būt kā līdzeklis dažādu valsts institūciju darba organizācijas un papildu finansējuma piešķiršanas uzdevumu risināšanai.

TM ieskatā Iekšlietu ministrija (IeM) laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2021.gada augustā nav centusies veidot efektīvāku un vienlaicīgi arī saudzējošāku robežapsardzības režīmu.

TM vērsusi uzmanību, ka, piemēram, Latvijas Republikas valsts robežas likums jau patlaban paredz iespēju noteikt pastiprinātu robežkontroli vai pat ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanu pierobežas joslā. TM ieskatā Latvijas iedzīvotājiem ar likumu noteikta pastiprināta robežkontrole būtu saudzējošāks regulējums.

Kopējais indikatīvais nepieciešamais finansējums IeM ārkārtējās situācijas saglabāšanai uz trīs mēnešiem ir 2,15 miljoni eiro. Aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm, un izdevumu apjoms var būtiski palielināties, situācijai pasliktinoties.

Ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Baltkrievijas pierobežā robežsardzei, bruņotajiem spēkiem un policijai paredzētas tiesības izmantot to rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Tāpat likumsargiem ir tiesības dot rīkojumu personai nekavējoties pārtraukt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu vai rīkojumu nekavējoties atgriezties valstī, no kuras persona nelikumīgi šķērsoja robežu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona izpilda šo rīkojumu.

Valdības lēmums arī paredz tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja robežu, ja persona to nedara brīvprātīgi pēc robežsarga mutiska rīkojuma pārtraukt robežas šķērsošanu.

Šogad līdz 16.janvārim kopumā novērsti 233 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 12 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta.

Pērn decembra beigās imigranti pāri Baltkrievijas-Latvijas valsts robežai nogādājuši divus Afganistānas pilsoņus ar izteiktām apsaldēšanās pazīmēm un kritisku veselības stāvokli. Viens no Afganistānas pilsoņiem vēlāk miris Rēzeknes slimnīcā.