Rīga, 11.dec., LETA. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) Lielajā izstāžu zālē būs apskatāma izstāde "Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?", kurā varēs uzzināt, kā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un iedzīvotāju ikdienā, kā veidojušies mūsdienu priekšstati un attieksme pret dzīvniekiem, to izmantošanu un aizsardzību, žurnālistus informēja muzeja direktore Liene Johansone-Kuzmina.

Izstādes autoru kolektīvs piedāvā katram apmeklētājam kļūt par laika detektīvu un, izvēloties sev aktuālas vai tuvas tēmas, meklēt Rīgas pilsētas vēsturē saknes mūsdienu priekšstatiem par dzīvniekiem.

Izstādes kuratore, RVKM vēsturniece Rasa Pārpuce-Blauma akcentē, ka stāsts veidots vēstures izstādei neierastā formā - hronoloģiski atpakaļejošā secībā: no mūsdienām līdz pilsētas pirmsākumiem. Izstādē no plašā jautājumu loka kā vadlīnijas izvēlētas divas savstarpēji saistītas un papildinošas tēmas: dzīvnieku klātbūtne pilsētā un cilvēku attieksme pret dzīvniekiem, izstādes tematiku atklāj kuratore.

Izstādes vēstījums, sākot ar vēsturiskām priekšmetiskām liecībām līdz mūsdienu dzīvnieku izmantošanas un aizsardzības aktuālo norišu atspoguļojumam, vedina gan priecāties par dzīvnieku pasauli mums līdzās, gan aizdomāties par attieksmi pret dzīvnieku praktisko pielietojumu ikdienā. Rīgā, tāpat kā citās pilsētās, dzīvnieki ikdienā sastopami kā mājas lutekļi un kā savvaļas dzīvnieki, kuri piemērojušies pilsētvidei. Vieni tiek loloti un mīlēti, citi tikai paciesti, bet vēl citi tiek uzskatīti par kaitīgiem.

Izstādē laiki savijas, tēmas mijas. Izstādē varēs uzzināt to, kad radās dzīvnieku aizsardzības kustība Rīgā, kāpēc 19.gadsimtu dēvē arī par "zirgu gadsimtu", kā agrāk cilvēki izturējās pret dzīvniekiem, vai kaķi un suņi vienmēr bija cilvēku mīļdzīvnieki, un kā senāk izskatījās un smaržoja pilsētas ielās.

Izstādē varēs uzzināt arī par tādām Rīgas vēstures tēmām kā dzīvnieku patversmes un lopkautuves, cirks un zooloģiskais dārzs, ganību teritorijas un hipodroms, zirgu pasta stacija un zirgu omnibuss, suņi kā asistenti un apsargi, urbānā biškopība un zooveikali. Tiks stāstīts arī par mikročipiem, veterināros medicīnu un sterilizāciju, biedrībām un klubiem, medniekiem un medījumiem, dzīvnieku apbedīšanu, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem un apģērbiem, dzīvnieku aizsardzību un tiesībām Rīgā cauri laikam.

Tāpat izstādē tiks apskatīti ar dzīvniekiem saistītie likumi un noteikumi, kā arī Vecrīgas ielu nosaukumi, kuri glabā seno iedzīvotāju ar dzīvniekiem saistītas nodarbes.

Bērniem izstādes autori piedāvā tematisku spēļu salu "Dzīvnieki bērnu ikdienā", kurā jaunākie muzeja apmeklētāji un viņu pavadoņi var pavadīt laiku, iepazīstot dažus no mūsdienu un senāku laiku iemīļotajiem tēliem. Kā norāda izstādes rīkotāji, dzīvnieki kā spēļu lietas kļūst par bērnu labākajiem draugiem un rotaļu biedriem, viņu pavadoņiem ikdienas priekos un bēdās, izklaidē un mācībās. Mazie detektīvi paši varēs darboties, skatīties, klausīties, lasīt, zīmēt un minēt. Līdzās bērni var redzēt, ar kādiem dzīvniekiem ir spēlējušies viņu vecāki un vecvecāki 20.gadsimtā.

Izstādē būs skatāmi aptuveni 500 eksponāti, no kuriem divas trešdaļas ir fotoreprodukcijas un viena trešdaļa - dažādi priekšmeti, piemēram, oriģinālā Latvijas Sarkanā grāmata, dzīvnieku izcelsmes kosmētika, medikamenti, apģērbs, rotaslietas, aksesuāri un citi eksponāti.

Izstādē eksponēti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva krājuma, no Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas, LU Bioloģijas institūta, Latvijas Sabiedriskajiem medijiem (LSM), Latvijas Televīzijas, informācijas aģentūras LETA, ziņu portāla "Delfi", apgāda "Zvaigzne ABC", no izdevniecībām "Latvijas mediji" un "Rīgas viļņi", SIA "Ausma Media" ("Tutas lietas") un biedrības "Dzīvnieku brīvība", kā arī no privātpersonām.

Teju katram ir savs stāsts par dzīvniekiem pilsētā, par savu mājas mīluli, kā arī par vērojumiem citviet. Izstādes veidotāji aicina veidot tematiskus video sižetus par dzīvniekiem Rīgā garumā līdz vienai minūtei un sūtīt tos muzejam uz e-pastu "dzivnieki@rvkm.gov.lv". Atsūtītie video sižeti, izvērtējot to atbilstību tematam, tiks integrēti izstādes video ekspozīcijā, to regulāri aktualizējot.

Aktuālā informācija par izstādi pavadošās programmas piedāvājumiem bērniem un pieaugušajiem būs pieejama muzeja tīmekļvietnē, kā arī sociālajos tīklos.

Izstādes "Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?" veidoja izstādes kuratore un līdzautore, RVKM Vēstures nodaļas vēsturniece Pārpuce-Blauma, līdzautore, RVKM Vēstures nodaļas vadītāja Margarita Barzdeviča, līdzautore, RVKM Vēstures nodaļas vēsturniece Zita Pētersone, līdzautore, RVKM direktora vietniece zinātniskajā darbā Ilona Celmiņa, izstādes dizaina autors un līdzautors Reinis Suhanovs, izstādes ievada filmas autors Ivars Veikša, izstādes elementus ražoja un uzstādīja SIA "Latvijas galdniecība" meistari.

Izstādi finansiāli atbalsta Kultūras ministrija.