Rīga, 22.nov., LETA. Topošās valdības deklarācijas veidošanā apspriež iespēju divu līdz trīs gadu laikā ieviest 5% līdz 10% darba vietu sasaisti ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, aģentūrai LETA pastāstīja topošās valdības deklarācijas reģionālās attīstības jomas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Mērķis ir palielināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīs politikas ieviešana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju, norādīja politiķis.

Reformas pašvaldību finansēšanas sistēmā nepieciešamas arī tāpēc, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā donorpašvaldību paliek aizvien mazāk, savukārt, saņēmējpašvaldībām nav stimula kāpināt savus ienākumus, piesaistot jaunus uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka paredzēts veikt administratīvi teritoriālās reformas papildināšanu, nodrošinot sadarbību starp pašvaldībām un ministrijām. Jāpanāk atbildīgo ministriju, piemēram, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Satiksmes ministrijas darbība reģionālā "griezumā", par valdības deklarācijas melnrakstā plānoto pavēstīja Sprindžuks. 

Tas nozīmētu katram reģionam nodrošināt tā vajadzībām specifisku pieeju, piemēram, Rīgas reģionam tā būtu viena, bet Latgalei cita pieeja, skaidroja politiķis. Strādājot, piemēram, gan pie efektīva skolu tīkla, reizē nodrošinot arī specifiskus risinājumus piekļuvei izglītībai, piemēram, pierobežā.

Sprindžuks vērsa uzmanību, ka Latvijas reģionos atšķiras aktuālās risināmās problēmas. Piemēram, Rīgā un Pierīgā gaidāms, ka iedzīvotāju skaits augs, tāpēc ir jābūvē, piemēram, jaunas skolas, savukārt reģionos būtiskāk ir uzturēt esošo infrastruktūru.

Tāpat tā ir sekošana, lai valsts investīciju projektu naudu ieguldītu pēc iespējams efektīvākos projektos, "nevis, piemēram, strūklakās", pauda AS politiķis, norādot, ka nereti no investīciju naudas tiekot īstenoti arī šādi, pietiekamu atdevi nenesoši projekti.

Pašvaldības arī vairāk jāiesaista pašlaik centralizēto pakalpojumu organizēšanā, piemēram, Autotransporta direkcijas pārraudzītajā sabiedriskā transporta organizēšanā pašvaldības nav iesaistītas, atzīmēja Sprindžuks, norādot, ka Rīgas un Pierīgas reģionā ir iespējams kopīgi plānot sabiedrisko transportu.

Tāpat pašvaldības un vietējie uzņēmumi jāiesaista profesionālās izglītības sistēmā, kas pašlaik ir "supercentralizēta". Tāpat jāpārskata, kā notiek izglītības, sociālo un veselības un citu pakalpojumu finansēšana, lai turpmāk nebūtu jāpiedzīvo tāda tehniska pakalpojumu samazināšana kā paziņojums par ap 20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo darbības apturēšanu, atzīmēja valdības deklarācijas reģionu darba grupas vadītājs.

Kā ziņots, Valsts prezidents Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam. Faktiski Kariņa vadībā darbs pie jaunās valdības izveides notiek jau pusotru mēnesi.

Pašlaik JV, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība ir izstrādājusi topošās valdības deklarācijas melnrakstu, kas vēl nav pabeigts un pie kura būs jāstrādā visu atlikušo nedēļu un, ja nepieciešams, arī nākamnedēļ, pauda Kariņš.