Rīga, 25.janv., LETA. Pagājušajā nedēļas nogalē Konferences par Eiropas nākotni trešajā plenārsēdē tika izskatītas 90 rekomendācijas, kas izstrādātas divās Eiropas Savienības (ES) pilsoņu paneļdiskusijās, kā arī nacionālajos pilsoņu paneļos, liecina Eiropas Komisijas (EK) mājaslapā publicētais paziņojums.

Trešajā plenārsēdē, kas Strasbūrā notika daļai dalībnieku esot klātienē, bet daļai strādājot attālināti, tās dalībnieki izskatīja 39 rekomendācijas, kuras decembrī Florencē tika izstrādātas paneļdiskusijā par Eiropas demokrātiju, vērtībām un tiesībām, likuma varu un drošību, kā arī 51 rekomendāciju, kuru janvārī Varšavā izstrādāja paneļdiskusijā par klimata pārmaiņām, vidi un veselību.

Konferences vicepriekšsēdētājs un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstats izteica atzinību pārliecībai, ar kādu debatēs ar pieredzējušies politiķiem savas rekomendācijas aizstāvēja ES pilsoņi, kas piedalījās paneļdiskusijās.

Politiķis norādīja, ka paneļdiskusiju dalībnieki skaidri parādījuši, ka sagaida konkrētus pasākumus rekomendāciju izpildē, tādēļ tās visas būs jāizskata politiskā līmenī.

Pašreizējās ES prezidējošās valsts Francijas pārstāvis Klemēns Bons uzsvēra, ka plenārsēdē ir jāņem vērā iedzīvotāju rekomendācijas. "Priecājamies, ka pilsoņu debates un ieguldījums bagātinās Eiropas Savienības prioritātes nākotnes paaudzēm," viņš sacīja.

EK priekšsēdētāja vietniece Dubravka Šuica atzina, ka jau sākotnēji ticēja izraudzītajam konferences debašu procesam, tomēr rezultāts ir vēl labāks nekā gaidīts. "Mani pārsteidz rekomendāciju augstvērtīgums," viņa teica, atzīstot, ka tagad ir vēl svarīgāk, lai rekomendācijām būtu konkrēts rezultāts.

"Mūsu demokrātija ir pelnījusi šādu dzīvīgu un konstruktīvu diskusiju," uzsvēra Horvātijas politiķe.

Iepriekšējās Konferences par Eiropas nākotni plenārsēdes notika 19.jūnijā un 23.oktobrī.

Plenārsēdē piedalās 108 pārstāvji no EP, 54 no ES Padomes, trīs pārstāvji no Eiropas Komisijas (EK), kā arī 108 pārstāvji no ES dalībvalstu parlamentiem, 108 ES pilsoņi, kas pārstāvēs četras paneļdiskusijs, kā arī pārstāvji no citām ES institūcijām, reģionālajām un vietējām institūcijām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Nākamajā plenārsēdē, kuras datums vēl nav noteikts, tiks izskatītas abu pārējo paneļdiskusiju izstrādātās rekomendācijas. Plenārsēdē, balstoties uz izskatītajām paneļdiskusiju rekomendācijām, tiks izstrādāti ierosinājumi konferences padomei, kas savukārt sadarbībā ar plenārsēdes dalībniekiem sagatavos ziņojumu.

Konferences par Eiropas nākotni laikā izveidotas četras paneļdiskusijas, kurās katrā paredzētas trīs sesijas. Paneļdiskusijās piedalās 200 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām 27 bloka dalībvalstīm. Trešdaļa no katras paneļdiskusijas dalībniekiem ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem.

11.-13.februārī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā plānota pēdējā sesija paneļdiskusijā par ES vietu pasaulē un migrāciju, savukārt 25.-27. februārī Īrijā notiks trešā sesija ES pilsoņu paneļdiskusijā par spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu, darbavietām, izglītību, kultūru, sportu un digitālo transformāciju. Abas sesijas bija plānotas agrāk, bet Covid-19 uzliesmojumu dēļ konkrētajās valstīs tika atliktas.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, EP un EK - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta 9.maijā, Eiropas dienā.

Līdz šim vairāk nekā 365 400 eiropiešu ir iesaistījušies konferences laikā notiekošajos pasākumos, apspriežot un izvirzot idejas, piedaloties un organizējot pasākumus. Konferences par Eiropas nākotni tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.