Brisele, 14.okt., LETA. Nolūkā labāk aizsargāt iedzīvotāju veselību un vidi atzinumos par Eiropas transporta tīklu un jauno pilsētmobilitātes satvaru, kas pieņemti šonedēļ Briselē notiekošajā Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā,  komiteja aicina izstrādāt labākus noteikumus un paredzēt atbilstošus finanšu līdzekļus, lai ar pieejamiem un ilgtspējīgiem transporta tīkliem savienotu Eiropas Savienības (ES) teritorijas, kā arī izstrādāt cenas ziņā pieejamas pilsētu transporta sistēmas, kuras nerada izmešus.

Eiropas pilsētām un reģioniem ir būtiska nozīme pieejama un ilgtspējīga transporta veicināšanā un pilnveidošanā Eiropas Savienībā. Tieši pašvaldības ir vienas no galvenajiem dalībniekiem, kam jāsasniedz dekarbonizācijas mērķi, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī, un jāveido transporta tīkli ES teritorijām, kas stiprina sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un neļauj pieaugt mobilitātes iespēju nabadzības riskam lauku apvidos, norāda Reģionu komiteja.

Reģionu komitejas locekļi plenārsesijā pieņēma atzinumus par Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un par jauno pilsētmobilitātes satvaru, aicinot gādāt, lai pašvaldības būtu ciešāk iesaistītas politikas veidošanā un norādījumu izstrādē par ilgtspējīgu un pieejamu transporta sistēmu ieviešanu ES reģionos un pilsētās.

Pašvaldības aktīvi piedalās transporta infrastruktūras plānošanā un finansēšanā savā teritorijā. Tāpēc atzinumā “Pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai”, ko Reģionu komitejas locekļi pieņēma  plenārsesijā, viņi aicina vairāk iesaistīt reģionus Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārvaldības struktūrā. Komiteja uzsver, ka nepilnību novēršana, problēmu atrisināšana un tehnisko šķēršļu likvidēšana transporta nozarē ir labākais veids, kā Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt konkrētu Eiropas pievienoto vērtību. Atzinumā norādīts, ka TEN-T, kas attiecas uz Eiropas mēroga multimodālā transporta tīkla ieviešanu un attīstību un kurā priekšroka tiek dota tādiem transporta veidiem, kas vismazāk kaitē videi, nodrošina spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību un ir visu reģionu kohēzijas un savienojamības pamats.

Transporta radītās CO2 emisijas, it īpaši no vieglajiem automobiļiem un furgoniem, veido trešdaļu no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Nodrošinot mazemisiju un bezemisiju mobilitātes infrastruktūru, TEN-T pildīs svarīgu funkciju Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma klimata mērķu sasniegšanā. Pašvaldības norāda uz sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko pārrobežu projekti dod attiecīgajām teritorijām, taču uzsver, ka saistībā ar TEN-T ir jāņem vērā plašs problēmu klāsts, kas jārisina ES reģioniem.

Reģionu komitejas locekļi arī uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri noteikumi par klimatam nekaitīgu transporta veidu veicināšanu un transporta infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņu sekām un ar tām saistītajiem jaunajiem riskiem.

“Grūtības importēt kviešus un izejvielas, kas patlaban ir bloķētas Ukrainā, apliecina, ka efektīvas Eiropas transporta sistēmas izveide ir kas vairāk nekā tikai ekonomiska vajadzība; tā ir nepieciešama Eiropas suverenitātei. Tāpēc ir obligāti jāpabeidz TEN-T izveide, izstrādājot pārrobežu transporta projektus. Mums ir jāuzlabo un ciešāk jāintegrē pilsētu mezgli transporta sistēmā, lai cilvēku brīva pārvietošanās un preču brīva aprite kļūtu par realitāti ikvienam," norādīja  šī atzinuma ziņotāja, Francijas Jaunakvitānijas reģiona padomes locekle Izabella Budino.

Attiecībā uz Eiropas Komisijas ierosināto jauno pilsētmobilitātes satvaru Reģionu komitejas locekļi uzsver, ka pēc desmitiem gadu ilgušiem nepietiekamiem ieguldījumiem sabiedriskajā transportā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas pret Ukrainu sekas ir saasinājušas finansējuma trūkumu, ar ko saskaras pašvaldības. Tas var apdraudēt pašvaldību apņemšanos sniegt labākus un tīrākus transporta pakalpojumus iedzīvotājiem gan pilsētās, gan lauku apvidos.

Pilsētu teritorijas pašlaik rada aptuveni 23% no ES kopējiem transporta izmešiem, tāpēc atzinumā  “Jaunais pilsētmobilitātes satvars” Reģionu komitejas locekļi uzsver, ka sabiedriskajam transportam jākļūst par ES pilsētmobilitātes pamatu, ko papildina uzlaboti nosacījumi aktīvākai mobilitātei, kā arī mikromobilitātei un citiem novatoriskiem risinājumiem.

“Stimulēt pārvietošanos ar kājām un ar velosipēdu, pilnveidot un nostiprināt sabiedriskā transporta sistēmas un rast bezemisiju loģistikas risinājumus – tā ir pilsētmobilitātes nākotne. Savā atzinumā par pilsētmobilitātes satvaru Eiropas Reģionu komiteja sūta spēcīgu signālu pārējām Eiropas iestādēm: pilsētas un reģioni ir gatavi mobilitātes pārkārtošanai!” norādīja ziņotāja, Luksemburgas pilsētas domes deputāte Linda Gāša. 

Turklāt, lai nodrošinātu savienojamību piepilsētu un lauku apvidos un mazinātu mobilitātes iespēju nabadzību, ir viscaur jāpalielina sabiedriskā transporta jauda un jārod stratēģiskāka pieeja inovācijai (piemēram, sabiedriskajam transportam pēc pieprasījuma), teikts atzinumā. Pilsētu un piepilsētu saimnieciskā labklājība ir cieši saistīta ar mobilitātes plūdumu; lai šo plūdumu panāktu un lai sasniegtu ES ilgtspējas mērķus, ir būtiski jāuzlabo pašvaldību piekļuve ES līdzekļiem. Atzinumā arī aicināts aktīvāk iesaistīt pašvaldības politikas izstrādē gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, vienlaikus norādot uz ievērojamo neizmantoto aktīvās mobilitātes (staigāšanas un riteņbraukšanas) potenciālu, kas var dot nozīmīgus līdzieguvumus veselībai un sabiedrībai un kam nepieciešami ļoti nelieli ieguldījumi.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.