Rīga, 8.okt., LETA. Valdība otrdien nolēma atbalstīt Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projektu.

Valdība piekritusi paaugstināt pašvaldībām Iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa (IIN) ieņēmumu proporciju no 75% līdz 78%, samazinot valsts daļu no 25% līdz 22%.

Pašvaldības gan prasīja atjaunot kādreizējo IIN sadales proporciju: pašvaldībām - 80% un valstij - 20%.

Ņemot vērā panākto vienošanos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcijas izmaiņām starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu, nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums pašvaldību budžetiem ir 78% un valsts budžetam - 22%, Finanšu ministrijai (FM) uzdots precizēt kompensācijas apmēru saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām, paredzot valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai 2025.gadā - 67 509 362 eiro, 2026.gadā - 125 489 449 eiro, 2027.gadā - 147 080 948 eiro, 2028.gadā - 144 395 048 eiro.

Tāpat tiek piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro.

Paredzēts, ka 2025.gadā saglabās esošo PFI kārtību. Visām pašvaldībām 2025.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024.gadam plānoto.

FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā piedāvāts palielināt dotāciju vēl par pusmiljonu eiro ES ārējās robežas piecām pašvaldībām - Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam. Tādējādi dotāciju proporcionāli sadalīs katras pašvaldības ārējās robežas kilometru garumam kopā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Papildu finansējumu piedāvāts sadalīt proporcionāli katras pašvaldības ārējās robežas kilometru garumam, tostarp Augšdaugavas novadam - 220 537 eiro, Alūksnes novadam - 319 137 eiro, Balvu novadam - 484 247 eiro, Krāslavas novadam - 653 442 eiro, Ludzas novadam - 822 637 eiro.

IIN prognozes pārpildi tiek piedāvāts novirzīt pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai. Šis risinājums atbilst ES direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim. Līdz ar to pašvaldībai samazināsies uzņemtās saistības un aizdevumu procentu maksājumi, kā arī palielināsies iespēja saņemt jaunus aizņēmumus. Savukārt jaunajiem aizņēmumiem no valsts budžeta tiek piedāvāts nepiemērot apkalpošanas maksu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām samazinātos procentu maksājumi par 0,25%.

Tāpat nolemts neattiecināt 2,6% darba algas fonda pieauguma vērtēšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar valsts noteikto un kas tieši ietekmē pašvaldību budžetus, tostarp pedagogu darba samaksa un minimālās darba algas izmaiņas. Pašvaldība ar domes lēmumu varēs noteikt ekonomiski pamatotu izņēmumu.

2025.gada valsts budžeta kontekstā arī panākta vienošanās par IIN 100% garantijām pašvaldībām, tai skaitā precizējot sadalījumu pa ceturkšņiem. Tāpat puses vienojušās par pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu un nosacījumiem. Protokolā iekļauta arī vienošanās par mājokļa pabalsta aprēķinā izmantoto koeficientu noteikšanu un par finansējumu tranzītu ielu uzturēšanai un būvniecībai.

Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025.gadam paredzēts pieaugums 235,8 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 2024.gada plānu. Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt IIN ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai.

Vienlaicīgi valdība plāno arī turpmāk pašvaldībām garantēt IIN prognozes izpildi pilnā apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2025.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Par 50 miljoniem eiro ir palielināts 2025.gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauns aizņēmumu mērķis protokolā ir iekļauts meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti.

Vienošanās paredz noteikt pašvaldību ikgadējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu 2025., 2026. un 2027.gadā 168 miljoni eiro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam, kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.

Tiek saglabāti 2024.gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām. Aizņēmumi jaunas skolas būvniecībai būs iespējami bez pašvaldības līdzfinansējuma.

Tāpat ir piedāvāts vienoties par 2025.gada aizņēmumu pamatsummas pārcelšanas nosacījumiem.

Turpmāk pašvaldībām būs paplašinātas iespējas izmantot aizņēmumu pašvaldības prioritārajiem investīciju projektiem atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Aizņēmumu varēs izmantot jau sākto projektu turpināšanai, pabeigšanai un apvienot ar ES fondu un Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem. Šiem projektiem samazināts pašvaldības līdzfinansējumu no 15% uz 10% un katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa ir 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgai kā galvaspilsētai - sešu miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām) 2025.gadā paredzēts 60 043 075 eiro, 2026.gadā - 60 043 075 eiro un 2027.gadā - 60 043 075 eiro apmērā.

Valsts budžeta līdzfinansējums pašvaldību pilsētu tranzīta ielu uzturēšanai un būvniecībai 2025., 2026. un 2027.gadā ir paredzēts 8,9 miljonu eiro apmērā, kas plānots Satiksmes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana", un palielināt pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanu 75% apmērā no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā (A-ceļa) vai reģionālā autoceļa (P-ceļa) ikdienas uzturēšanas finansēšanai.

Protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2025.gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025. - 2027.gadam.

Valsts budžeta projekta 2025.gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027.gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14.oktobrī. Savukārt Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15.oktobrī.