Rīga, 9.apr., LETA. Rīcības plānā Latvijas austrumu pierobežas attīstībai trūkst specifiskas pieejas tieši Latgales reģionam, šāds viedoklis no deputātiem izskanēja Saeimas Latgales apakškomisijā, kur trešdien apsprieda šo rīcības plānu.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas kopsēdē trešdien diskutēja par Latvijas austrumu pierobežas stiprināšana plānu, kura īstenošanai varētu tikt izlietoti vairāk nekā 640 miljoni eiro.

Par plāna īstenošanu ir atbildīga Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrijas pārstāve pauda, ka ir pagājis salīdzinoši īss laiks plāna darbības vērtēšanai, jo valdībā plāns tika apstiprināts 14.janvārī. Saskaņā ar iesaistīto ministriju sniegto informāciju, visi 59 pasākumi patlaban tiek īstenoti, teica VARAM pārstāve.

Runājot par paveikto, VARAM norādīja, ka ir izveidoti 20 pagaidu pretmobiltitātes materiālu parki un uzbūvēti trīs jauni katastrofu pārvaldības centri, kā arī ir identificētas 212 patvertnes Latgales reģionā. VARAM ir sagatavojusi likumprojektus Alūksnes novada iekļaušanai Latgales SEZ. Pēc ministrijas pārstāves sacītā, patlaban notiek saskaņošana ar Finanšu ministriju, jo ir saņemti daži iebildumi. Tāpat ir iegādāti divi bezemisiju transportlīdzekļi Alūksnes novada pašvaldībā, atzīmēja VARAM.

Deputāte Anna Rancāne (JV) pozitīvi vērtēja, ka VARAM ir uzņēmusies uzraudzības procesu plāna ieviešanai. Viņasprāt, tas ir jāuzrauga, lai plāns tiek īstenots laikā un mērķtiecīgi.

Pēc Rancānes vārdiem, plāna pievienotajai vērtībai un būtībai ir jābūt vērstai specifiski uz Latgali. Ar austrumu pierobežas stiprināšanu tiek nodrošināta drošība visai Latvijai, tie nav līdzekļi izmantoti tikai Latgalei, pauda politiķe.

Rancāne atzīmēja, ka ministrijas ir "vairāk uztvērušas teritoriālo domāšanu", taču, viņasprāt, tā vēl ir nepietiekama.

Līdzīgi pauda parlamentāriete Viktorija Pleškāne (LPV), paužot uzskatu, ka plāns ir tikai katras ministrijas apkopojums un nav īpaša atbalsta un specifiska pieeja Latgales reģionam.

Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) akcentēja, ka Ukrainas kara pieredze liecina, ka vismaz 50% dzīvais spēks un tehnikas vienības tiek iznīcinātas ar dronu sistēmām.

Teirumnieks uzskata, ka mums maz tiek darīts, lai integrētu dzīvē dronu sistēmas. Deputāts aicināja domāt par to, lai skolu programmās vai interešu grupās apmācītu, kā vadīt un komplektēt dronus. Tai jābūt mērķtiecīgai pieejai, piebilda Latgales apakškomisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas austrumu pierobežas stiprināšana plāna pasākumi tiks finansēti lielākoties no valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma. Kopumā piešķirtajiem līdzekļiem, valsts budžeta finansējums plānots 269,6 miljonu eiro apmērā, bet ES fondu un cits ārvalstu finansējums - 375 miljonu eiro apjomā.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas. Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību.

Plānā ietverti 59 pasākumi un aktivitātes, kas papildina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kam piešķirts finansējums. No tiem 58 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums ir 644,6 miljoni eiro.