Rīga, 16.maijs, LETA. Eiropai jākļūst par pasaules līderi un standartu noteicēju digitālo pārmaiņu jomā, veidojot Eiropas vērtībās balstītu ētisku, uz cilvēku orientētu, caurskatāmu un drošu digitālo sabiedrību, secināts Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā vēl vairāk ir aktualizējis daudzus no ierosinātajiem pasākumiem digitālās suverenitātes, kiberaizsardzības un aizsardzības pret dezinformāciju jomās, kā arī parādījis, ka mūsdienu konflikti ietekmē arī digitālo jomu, tādēļ jārisina jautājumi saistībā ar ilgtermiņa sekām, ko rada personīgo datu zādzības un nelikumīga izmantošana.

Digitālo pārmaiņu tematā Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki vienojās par pieciem ierosinājumiem digitālās pieejamības, prasmju, drošības, datu aizsardzības un inovāciju stiprināšanai.

Ar astoņiem pasākumiem Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki ierosina nodrošināt vienlīdzīgu pieeju internetam kā "katra Eiropas pilsoņa pamattiesību", vienlaikus stiprinot Eiropas Savienības (ES) digitālās infrastruktūras suverenitāti.

Lai sasniegtu šo mērķi, tiek mudināts investēt augstas kvalitātes un inovatīvos digitālās infrastruktūras projektos, kas ietver 5G un 6G sakaru attīstīšanu Eiropā. Tāpat tiek rosināts īpaši pievērsties interneta pieejamības nodrošināšanai vietās, kur tas pašlaik nav iespējams vai ir nekvalitatīvs, vienlaikus gādājot par godīgu konkurenci un monopola novēršanu tirgū. Gan publiskajā, gan privātajā sektorā būtu jāattīsta digitālā un elektrības infrastruktūra elektrisko un autonomas vadības transportlīdzekļu izmantošanai, ieteikts konferences noslēguma ziņojumā. Tajā piebilsts, ka interneta un digitālo tehnoloģiju pieejamība ir jānodrošina bērniem, ģimenēm, senioriem un citām mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, kā arī jārūpējas, lai uzlabotu sabiedrisko un privāto pakalpojumu digitālu pieejamību gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem. Veicinot pārrobežu datu savienojamību, nedrīkst aizmirst par digitālās infrastruktūras un digitalizācijas ietekmi uz vidi, aicināts ziņojumā.

Lai visi ES iedzīvotāji iegūtu no digitalizācijas, blokam ir jāveicina digitālās prasmes un iespējas, ierosina konferences dalībnieki.

Mērķa sasniegšanai izvirzīti septiņi uzdevumi. Kā pirmais uzdevums ieteikts formālās un neformālās digitālās izglītības iniciatīvas skolēniem un pieaugušajiem, īpaši pievēršoties digitālo prasmju stiprināšanā mazāk aizsargātās sabiedrības grupās. Vienlaikus konferences noslēguma ziņojumā mudināts veicināt veselīgus interneta lietošanas paradumus. Īpaši izcelta nepieciešamība gādāt, lai sabiedrības digitalizācijas rezultātā no tās netiktu izstumti seniori. Līdzās ES līmeņa digitālo prasmju sertifikātam skolēniem tiek rosināts attīstīt iniciatīvas strādājošo digitālo prasmju uzlabošanai. Tāpat tiek mudināts plašāk informēt par digitālajām iespējām darba meklējumos ES un palielināt investīcijas digitalizācijai izglītības jomā, kas ietver arī augstāko izglītību.

Drošas un uzticamas digitālās sabiedrības veidošana ES nozīmē cīņu par kiberdrošību un dezinformācijas novēršanu, secinājuši Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki, izvirzot sešus uzdevumus.

Lai stiprinātu Eiropas kiberaizsardzības spējas, plašāki finanšu un cilvēkresursi jāatvēlē Eiropolam un Eiropas Kibernoziegumu centram, kā arī vairāk jāsagatavojas iespējamiem lieliem kiberuzbrukumiem un elektropārvades atslēgumiem, cita starpā sagatavojot arī alternatīvus saziņas kanālus. Tāpat ir jāuzlabo vietējo, reģionālo un nacionālo kiberdrošības centru un institūciju sadarbība, lai dalībvalstīs sods un reakcija būtu līdzīga. Dezinformācijas vēršanai ir jāpilnveido sabiedrības digitālās prasmes un kritiskā domāšana, bet tiesību normās ir jāievieš vadlīnijas tiešsaistes platformām un sociālo mediju kompānijām, kā novērst dezinformācijas riskus un ieviest caurskatāmus pasākums, vienlaikus, "ieviešot algoritmus, cilvēkiem ir jāpaliek galvenajiem lēmējiem". Vēl viens nozīmīgs uzdevums šīm mērķa sasniegšanai ir atbalsts digitālajām platformām, kas dažādo medijus, kā arī jāsniedz resursi un iniciatīvas tradicionālo mediju uzticamības un objektivitātes novērtējumam.

Drošas un uzticamas digitālās sabiedrības veidošanā nozīmīga ir arī datu aizsardzība, norādīts konferences noslēguma ziņojumā, uzsverot, ka ir jāveicina indivīdu suverenitāte pār datiem, informētība un labāka esošo datu aizsardzības noteikumu ievērošana, lai veicinātu lielāku personu kontroli pār saviem datiem un novērstu to neatbilstošu izmantošanu. Šī mērķa sasniegšanai izstrādāti astoņi pasākumi.

Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki vēlas, lai ES institūcijas vairotu sabiedrības izpratni par datu aizsardzības noteikumiem, lai stingrāk tiktu piemērots esošais regulējums, kas aizliedz noklusējuma piekrišanu tālākai datu izmantošanai un pārdošanai, lai lietotāju prasības neatgriezeniski izdzēst datus tiktu izpildītas noteiktā termiņā. ES institūcijām vajadzētu nodrošināt, ka lietotājiem pēc iespējas skaidrāk un koncentrētāk pieejama informācija, kā un kurš izmantos viņu datus, kā arī ir jāpanāk, ka Eiropas datu aizsardzības noteikumus ievēro ārpus bloka reģistrētas kompānijas. Mājaslapās būtu jāizvieto neatkarīgas sertifikācijas institūcijas izsniegts apliecinājums par atbilstību personas datu aizsardzības regulai. Lai cilvēki efektīvāk un ātrāk saņemtu palīdzību gadījumā, skaidrāk jāformulē iespējas atteikties un atsaukt piekrišanu datu apstrādei, bet datu aizsardzības noteikumi pārkāpējiem jāparedz plašāki sodi, aicina Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki.

Sociālas un ilgtspējīgas ekonomikas stiprināšanai jāievieš digitālās inovācijas, mudina konferences dalībnieki, par mērķi nosakot vienotā digitālā tirgus pieejamību dažādu lielumu kompānijām, padarot Eiropu par līderi digitālajās pārmaiņās un uz cilvēku orientētā digitalizācijā.

Mērķa sasniegšanai konferences dalībnieki vienojušies par 11 nepieciešamiem pasākumiem. Kā pirmais uzdevums minēts uz cilvēku orientēta "viedā strādāšana", kas paredz arī cilvēka iespējas atslēgties no tīkla. ES tiesību līmenī jāgādā, lai kompānijas saglabātu "viedās strādāšanas" darbavietas Eiropā, bet darbavietās, kur procesos iesaistīts mākslīgais intelekts, jānodrošina cilvēka pārraudzība, kā arī ir nepieciešamas iniciatīvas attālinātā darba atbalstīšanai. Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki ierosina izveidot publiski pieejamu digitālu instrumentu, kurā novērtēts un salīdzināts kompāniju digitalizācijas līmenis. Spēcīgas un konkurētspējīgas digitālās ekonomikas augļiem jābūt vienlīdzīgi izkliedētiem visā ES. Datu infrastruktūrai jābūt balstītai Eiropas vērtībās un pilnībā ir jāizmanto uzticamas un atbildīgas mākslīgā intelekta izmantošanas potenciāls, aicina konferences dalībnieki. Noteiktos mērķus varētu palīdzēt sasniegt arī atvērto datu programmatūras veicināšana un vienotas Eiropas digitālās identitātes izveidošana. ES institūcijām ir jāizvērtē patēriņa produktu un uztura informācijas digitalizācijas iespējamība standartizētā lietotnē.

Kā ziņots, 9.maijā - Eiropas dienā - svinīgi noslēdzās Konference par Eiropas nākotni. ES iedzīvotāju paneļdiskusijās, nacionālajos paneļos un daudzvalodu digitālajā platformā izteiktie ierosinājumi dzīves ES uzlabošanai apkopoti deviņās tēmās.

Kopumā izstrādāti 49 ierosinājumi, kuru īstenošanai ieteikti 325 pasākumi.

ES vadības pārstāvji ir pauduši apņēmību īstenot lielu daļu no konferences laikā izstrādātajiem priekšlikumiem un vairot pilsoņu iesaisti lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas trīs ES pārvaldības iestādes atbilstoši savai kompetencei izvērtēs, kā efektīvi īstenot ziņojumā izteiktos ierosinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti jau pagājušajā nedēļā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā pauda atbalstu konferences secinājumiem un aicināja sākt darbu, lai grozītu ES pamatlīgumus.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā.