Rīga, 3.marts, LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās valdības virzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu.

Likumprojekta mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumprojektā paredzētais atbalsts tiks sniegts šī bruņotā konflikta norises laikā.

Likumprojekts paredz, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par nepieciešamo saņemamo atbalstu, tai skaitā, par izmitināšanas, uztura, pirmās nepieciešamības preču, veselības aprūpes pakalpojumu, bērnu izglītības nodrošināšanas vajadzību, un informē pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.

Tāpat šos pieteikumus var pieņemt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija veiks atbalsta nodrošināšanas koordināciju Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanas koordināciju Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija var izveidot vienoto valsts un pašvaldības atbalsta koordinācijas punktu, tajā piesaistot arī nevalstiskās organizācijas.

Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību, un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.

Ja Ukrainā izsniegtam ceļošanas dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, Latvijā tas ir uzskatāms par derīgu līdz 2023.gada 28.februārim, paredz piedāvātais likumprojekts.

Attiecībā uz izmitināšanas vietām likumprojektā noteikts, ka izmitināšanas vieta informē sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams papildu atbalsts, piemēram, grūtnieces, ģimenes ar bērniem līdz divu gadu vecumam.

Ukrainas civiliedzīvotājiem valsts nodrošinās atbalstu atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda sniegtajam atbalstam Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumiem. Tāpat Sociālās integrācijas valsts aģentūra Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs nodrošināt līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Latvija arī varēs steidzamības kārtā ukraiņiem nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus, Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus un citu sociālo atbalstu, vērtējot personas individuālās vajadzības.

Likumprojekts paredz, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz izglītības ieguvi tādā pat kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību. Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiks nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautību valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē.

Nepilngadīgie civiliedzīvotāji, iegūstot izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus, paredz likumprojekts.

Plānots, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktās tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību kā Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošinās tā pašvaldība, kurā ir personas dzīvesvieta.

Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā apdrošinātām personām.

Pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs ir tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, paredz likumprojekts.

Likumprojekts arī nosaka, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc saviem ieskatiem būs tiesīga uz laiku līdz 12 mēnešiem tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, iekļaut ārvalsts televīzijas programmu, kura raida mazākumtautību valodās un viena no mazākumtautību valodām ir ukraiņu valoda.

Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem gan nebūs obligāts pienākums iekļaut šo programmu savu retranslējamo programmu sarakstā.

Likumprojekts paredz, ka valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu, tas ir, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces.

Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās nepieciešamības preču sarakstu un apjomu noteiks Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības nodrošinās tūlītēju palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, uzturēšanās vietu apzināšanu un tām nepieciešamā atbalsta sniegšanu un turpmākās palīdzības plānošanu.

Dokuments paredz, ka darba devējam būs tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.

Ārstniecības iestāde varēs nodarbināt ārstniecības personas, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji, ja tās var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu, tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus valsts apmaksās, sākot no 24.februāra.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, taču vispirms tas vēl būs jāpieņem Saeimā.

Laikā no 24.februāra līdz 27.februārim Latvijā ieceļojuši 419 Ukrainas valstspiederīgie. Trīs personas pieprasījušas patvērumu. Daudziem palīdzība nav nepieciešama, jo viņi paliek pie radiem vai draugiem. Atbilstoši uzreiz pieejamiem resursiem pašvaldības patlaban var izmitināt 6593 cilvēkus, bet ar ēdināšanu 5020 cilvēkus.