Rīga, 26.sept., LETA. Pašvaldības prasa par 40 miljoniem eiro palielināt valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, pēc vakardienas Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas (FM) ikgadējām sarunām aģentūru LETA informēja LPS.

LPS atzīst, ka panākta sekmīga vienošanās vairākos jautājumos, tomēr joprojām viedokļi atšķiras, piemēram, finanšu jomā.

LPS aicina palielināt valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā par 40 miljoniem eiro, kas nodrošinātu iespēju pašvaldībām segt valsts pieņemto lēmumu rezultātā strauji augošos izdevumus un īstenot obligātās funkcijas.

Palielinot valsts budžeta dotāciju, nepieciešamo atbalstu saņemtu visas pašvaldības, tai skaitā Rīga un Pierīga, kas saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem.

Kā sarunās uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, pēdējos trīs gadus pašvaldības izdzīvojušas un saskārušās ar nozīmīgiem finanšu izaicinājumiem, pērn 19 pašvaldībām jau bija sarežģīti sabalansēt budžetus. Savukārt kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetā. Tas neliecinot par situāciju, kurā valsts un pašvaldības ir vienā laivā.

LPS apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši teju 200 miljonus eiro, bet rezerves ir izsmeltas un aizņemšanās vairs nav risinājums ilgtermiņā.

Pašvaldībām situāciju pēdējos gados pasliktinājusi arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcijas samazināšana no 80% uz 75%. Sarunās LPS aicināja rast iespēju pārskatīt minēto proporciju par labi pašvaldībām, lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu bāzes finansējumu ilgtermiņā.

Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiekot solīts pilnā apmērā kompensēt IIN ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai.

LPS uzsver, ka jebkuru izmaiņu radītā negatīvā ietekme ir pilnā apmērā jākompensē. Vienlaikus valdība plāno arī turpmāk pašvaldībām garantēt IIN prognozes izpildi pilnā apmērā.

Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai.

Tiek saglabāti 2024.gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām.

Piedāvāts arī saglabāt pašvaldībām iespēju īstenot savus noteiktos prioritāros investīciju projektus atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Šiem projektiem katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgai kā galvaspilsētai - 6 miljonu eiro apmērā.

LPS aicina atteikties no 15% pašvaldību līdzfinansējuma prioritārajiem projektiem, kā arī 10% līdzfinansējuma izglītības iestāžu būvniecībai, kas ir būtiski Pierīgai.

Šī gada 3.oktobrī valdības un LPS nākamā gada budžeta un budžeta ietvara 2025.-2027.gadam vienošanās un domstarpību protokola projektu skatīs LPS Domes sēdē.

Kā ziņots, FM un LPS vienojās, ka 2025.gadā tiks saglabāta esošā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība, vienlaikus turpinot darbu pie priekšlikumiem šīs sistēmas izmaiņām.