Rīga, 7.sept., LETA. Saeimas Krimināltiesību apakškomisija šodien neatbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un valdības virzītos Krimināllikuma grozījumus, aicinot sagatavot alternatīvu izmaiņu piedāvājumu robežas nelikumīgas šķērsošanas problēmas risināšanai.

IeM piedāvātie grozījumi netika atbalstīti, jo gan atbildīgo institūciju pārstāvji, gan politiķi secināja, ka tie nerisināšot problēmu ar Latvijas-Baltkrievijas robežas nelegālu šķērsošanu.

IeM un valdības virzītie grozījumi paredzēja dubultot maksimāli iespējamo sodu par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai - no diviem līdz četriem gadiem. Par grozījumiem balsoja divi deputāti, pret bija divi deputāti, un daži deputāti, kuri arī neatbalstīja piedāvātās izmaiņas, balsojumā nepiedalījās.

Apakškomisija uzdeva IeM sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām desmit dienu laikā sagatavot alternatīvu piedāvājumu, kas praksē risinātu robežas nelegālās šķērsošanas problēmu.

Vēršot uzmanību IeM virzīto grozījumu neatbilstībai, apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) akcentēja, ka pēdējo piecu gadu laikā tiesas nav uzskatījušas par nepieciešamu izmantot jau pašlaik likumā noteikto iespēju sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem. Tiesas par šādu pārkāpumu pēdējo piecu gadu laikā piemērojušas ļoti saudzīgus, ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus, norādīja Judins.

Arī IeM pārstāvis Vilnis Vītoliņš atzina, ka pēdējā laikā tiesas nav izmantojušas jau pašlaik spēkā esošo regulējumu par brīvības atņemšanu par attiecīgu pārkāpumu. Ministrijas pārstāvis gan skaidroja, ka likuma grozījumi tiek virzīti, jo ir jāpaaugstina atbildības līmenis, lai atturētu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Taču ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja, ka, piedāvātie grozījumi nemainīs situāciju. Arī viņš skaidroja, ka jau pašlaik tiesas šādos gadījumos par vienas personas pārvietošanu pāri robežai pēdējā laikā nav izmantojušas iespēju piespriest ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Stukāns pieļāva iespēju, ka varētu tikt diskutēts par grozījumiem kādās citās Krimināllikuma normās.

Arī pēc citu atbildīgo institūciju uzklausīšanas Judins secināja, ka piedāvātas izmaiņas nerisināšot krīzi Baltkrievijas pierobežā. Deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV) pauda, ka likuma grozījumu virzīšana izskatās pēc politiska soļa no IeM vadības puses.

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) partijas biedre, parlamentāriete Inese Voika (AP) atzina, ka ir jāizvairās no pašmērķīgiem grozījumiem, tā vietā vēl padziļināti diskutējot par to, kādas izmaiņas ir nepieciešamas. Savu redzējumu par iespējamo izmaiņu virzienu komisijas sēdē īsi iezīmēja deputāts Jānis Iesalnieks (NA).