Rīga, 11.dec., LETA. Ir jādomā par pēc iespējas ģimeniskākai videi pietuvinātu pakalpojumu nodrošināšanu arī tiem bērniem, kas nevēlas uzaugt ģimenē, sociālās kampaņas "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!" noslēguma pasākumā sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks.

Alliks pauda, ka kampaņas nozīme bija pievērst uzmanību problēmai, kas pastāv un nav novērsta. LM ar kampaņas palīdzību tiecas iedrošināt kļūt par uzņemošo ģimeni un parādīt, ka kļūt par audžuģimeni "nemaz nav tik sarežģīti". Vienlaikus šim lēmumam līdzi nāk atbildība un pienākumi, kas jārisina, viņš uzsvēra.

Valsts sekretārs norādīja, ka viens kampaņas mēnesis ir "par īsu" - sadarbībā ar aprūpes centriem jārod vēl efektīvāki veidi, kā uzrunāt potenciālās audžuģimenes, īpaši pievēršoties situācijai reģionos. Būtiski, lai sarunas notiktu reālajā vidē, viņš uzsvēra.

LM pašreiz nav datu par to, cik ģimenes kampaņas laikā lēmušas par labu adopcijai, taču Alliks ir pārliecināts, ka šis jautājums kampaņas laikā "ir iekustināts".

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone akcentēja, ka liela loma ir cilvēciskajam kontaktam un tā stiprināšanai starp potenciālo adoptētāju un sociālo darbinieku. Viņa pauda cerību, ka nākotnē pieaugs ne tikai konsultatīvais, bet arī tiešais finansiālais atbalsts, atzinīgi novērtējot to, ka 2025.gada budžetā jau rasts papildu finansiālais atbalsts audžģimenēm.

Dzedone informēja, ka galvenā audžuģimeņu piesaistes taktika ir līdzīga "makšķerēšanai" - audžuģimenes tiek piesaistītas caur kopienu, rīkojot mācības, informējot par pieejamajiem atbalsta veidiem un uzņemošās ģimenes specifiku un lomu.

Uzņemošās ģimenes pārstāve Ingrīda Meldere uzsvēra, ka lēmumam kļūt par audžuģimeni ir jābūt nopietnam un ilgi pārdomātam. Dažkārt jāiegūst papildu zināšanas un noteikti jāvēršas atbalsta centros. Meldere pārstāv specializēto audžuģimeni, un viņas ģimenē aug trīs bērni ar īpašām vajadzībām.

Alliks informēja, ka Latvijā darbojas 12 ārpusģimenes atbalsta centri, kas palīdz uzņemošajām ģimenēm atvieglot adopcijas birokrātisko slogu.

Melderes vērtējumā, ārpusģimenes atbalsta centri veiksmīgi darbojas, lai informētu par atbalsta iespējām. Lielu ieguldījumu un atbalstu sniedz arī centrs "Airi", kurā regulāri nodrošina terapijas, fizioterapijas, kā arī psiholoģiskus pakalpojumus, tādējādi sniedzot papildu atbalstu audžuģimenēm, tostarp arī Melderes audžuģimenei.

Meldere uzskata, ka šobrīd, salīdzinot ar situāciju pirms 15 gadiem, ģimenēm ir skaidrāka izpratne par to, kādu atbalstu tās gatavas uzņemties.

Viņa aicināja potenciālos audžuvecākus iepazīt "reālo ikdienu", piemēram, apciemojot jau esošas audžuģimenes, kā arī izvērtēt to, kādu bērnu uzņemt ģimenē, lai adoptējamais iederētos ar jau esošajiem ģimenes locekļiem. Līdztekus viņa akcentēja, ka audžuģimeņu kopiena ir atvērta sarunām un aicināja potenciālos adoptētājus vērsties bāriņtiesā, atbalsta centros, kā arī personīgi vaicāt jau esošajiem audžuvecākiem praktiskus padomus.

"Bērns jāpieņem tāds, kāds viņš ir - ja ir bailes no kļūšanas par audžuģimeni, var kļūt arī par viesģimeni," pauda Meldere.

Lai gan institūcijām - aprūpes centriem, bērnu namiem - būtu jābūt tikai "starpposmam", nevis pastāvīgām uzturēšanās vietām, tās arī turpmāk būs būtisks informācijas ieguves punkts topošajām audžuģimenēm, uzskata Meldere.

Jau vēstīts, ka novembrī ministrija sāka sociālu kampaņu "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!". Tās mērķis ir rosināt iedzīvotājus kļūt par uzņemošo ģimeni, samazināt institucionālā aprūpē esošo bērnu skaitu, kā arī mazināt aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības.

LM uzsver, ka uzņemošo ģimeņu, proti, aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu, skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. Pērn kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5286 bērniem, no kuriem 1323 bērni ievietoti audžuģimenē, 3445 bērni - aizbildņa ģimenē, bet 518 bērni ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.