Rīga, 22.jūn., LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātos likuma grozījumus, kas nelegālās imigrācijas spiediena gadījumā valdībai piešķir tiesības izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu.

Pieņemtie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā nosaka, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, Ministru kabinets, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramības garantēšanu un valsts apdraudējuma novēršanu, var izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu.

Izsludinot šādu režīmu, Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, būs tiesības visā pierobežā vai tās daļā, atkarībā no apdraudējuma intensitātes, noteikt vienu vai vairākus pasākumus, piemēram, īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, īpašu saimnieciskās darbības kārtību, ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai.

Ministru kabinetam piešķirtas tiesības izsludināt robežapsardzības darbības pastiprinātu režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju nepieciešamības gadījumā minēto termiņu pagarināt.

Ja apdraudējums, kas bija pamatā robežapsardzības darbības pastiprināta režīma izsludināšanai, tiktu novērsts vai pārvarēts, Ministru kabinets atceltu lēmumu par robežapsardzības darbības pastiprināta režīma izsludināšanu.

Ja Saeima valdības lēmumu noraidītu, tad attiecīgais lēmums zaudētu spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiktu atcelti.

Jau ziņots, ka valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.