Rīga, 1.jūn., LETA. Vēja elektrostaciju veicināšanas likumprojektā nepieciešams palielināt atļautās platības, kurās var celt vēja parkus, kā arī samazināt termiņus nepieciešamo saskaņojumu saņemšanai, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sēdē sacīja nozares un Latvijas Valsts mežu pārstāvji.

Komisija konceptuāli atbalstīja un lūgs Saeimai noteikt steidzamību valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītajam likumprojektam "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai".

Sēdes sākumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzsvēra, ka likumprojekts paredzēts, lai mainītu "gaužām bēdīgo" situāciju ar vēja enerģijas attīstību Latvijā. Politiķis salīdzināja, ka Latvijā vēja elektrostaciju jauda ir aptuveni 80 megavati, savukārt Lietuvā - 600 megavati, un arī Igaunija ir vairākus soļus Latvijai priekšā. Politiķis pauda pārliecību, ka likumprojekts uzlabos situāciju šajā jomā.

Savukārt AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvis Valdis Kalns aicināja jauno regulējumu par atļautajām platībā neattiecināt uz publiskas personas zemi, tai atstājot spēkā esošo kārtību. Tāpēc no likumprojekta vajadzētu svītrot nosacījumu, ka būvniecības darbi aizliegti divus kilometrus platā buferjoslā ap "Natura 2000" teritoriju, sacīja Kalns, skaidrojot, ka Eiropas Savienības vides jomas direktīva neaizliedzot vēja parku attīstīšanu "Natura 2000" teritorijās vai to tuvumā.

Neveicot šīs izmaiņas, Latvijā paliks pieejami ap 183 000 hektāri jeb ap 1830 kvadrātkilometri, kuros varēs būvēt attiecīgās stacijas, kas LVM pārstāvja ieskatā ir pārāk maza pieejamā teritorija.

Vēja enerģijas asociācijas (VEA) vadītājs Toms Nāburgs kritiski vērtēja, ka likumprojekts tehniski esot ļoti vājš un ar daudz pretrunām. Tas ne tikai nesasniegšot izvirzīto mērķi par 1000 megavatu enerģijas saražošanu jaunos vēja parkos, bet arī radīšot problēmas tā īstenošanā, jo likumprojekts to būvniecībai ļaus kvalificēties dažādiem "iespēju meklētājiem un oportūnistiem", sacīja Nāburgs.

Viņš skaidroja, ka tas būs iespējams, jo likumprojekts neparedzot, ka uzņēmējiem jābūt ar atbilstošām finanšu garantijām vai pieredzi šajā jomā. VEA vadītāja ieskatā likumprojektā jāveic uzlabojumi gan šajos nosacījumos, gan arī jāpaātrina būvniecības procesa virzība, saskaņošanas procesu saīsinot par pusotru līdz diviem gadiem. Nāburgs arī sīkāk skaidroja, kuros posmos iespējams ietaupīt 18 līdz 24 mēnešus.

Komisijas sēdē tika skarts Latvijas Pašvaldību savienības aktualizētais jautājums par kompensācijām pašvaldībām. VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidroja, ka Ekonomikas ministrija paralēli strādā pie vispārīga kompensāciju regulējuma sagatavošanas, ko varētu iekļaut Elektroenerģijas tirgus likumā.

Ņemot vērā komisijas sēdē izskanējušos priekšlikumus, pēc Ošas rosinājuma likumprojektam paredzēts noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trīs nedēļas.

Sēdes noslēgumā, runājot par citu tēmu, komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ralfs Nemiro (LPV) norādīja, ka atsevišķā komisijas sēdē jāskata degvielas cenu kāpums. Ar degvielas tirgotājiem un Konkurences padomi sēdē būtu jārunā, vai tirgotāju starpā nav aizliegtas vienošanās, kas veicina cenu strauju kāpumu. Savukārt pēc tam, kad biržā cenas samazinās, degvielas stacijās tās krītas ļoti lēnām, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, valdība atbalstījusi vēja elektrostaciju būvniecības likumprojektu.

Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta VES kopējā jauda 1000 megavati.