Rīga, 27.sept., LETA. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē notikušas diskusijas par reģionālās politikas virzību nākotnē un pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa iecerēm, aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Pagājušajā nedēļā Ogrē notika VPR Attīstības padomes izbraukuma sēde. Tajā tika aicināts piedalīties arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), lai informētu klātesošos pašvaldību vadītājus par aktualitātēm reģionālās attīstības jomā, tajā skaitā par reģionālās politikas pamatnostādņu 2021-2027 ieviešanas progresu, plānošanas reģionu nākotnes izaicinājumiem un izmaiņām, kas skar Vidzemes novadus pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Pēc Āboliņas teiktā, ministrs norādīja, ka reģionālās politikas mērķis turpmākajiem 20 gadiem paredz samazināt iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju atšķirību starp reģioniem uz pusi un ka galvenie attīstības virzītāji ir reģioni un pašvaldības. Viņš atgādināja, ka prioritāte būs uzņēmējdarbības vides reģionos stiprināšana un efektīvu pakalpojumu nodrošināšana.

Padomes locekļi tika iepazīstināti ar priekšlikumiem par administratīvo reģionu nākotnes funkcijām, vienlaikus norādot, ka par tām vēl notiek diskusijas.

Ministrs aicināja plānošanas reģionu iesaistīties reģionālās politikas prioritāšu definēšanā, norādot, ka reģionu administrācijām ir vērtīga apkopota informācija par vietējo pašvaldību vajadzībām, norādīja Āboliņa.

Tāpat VPR attīstības padomes sēdē tika diskutēts par priekšlikumiem attiecībā uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidi, klātesot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem - ministres padomniekam juridiskajos jautājumos Jānim Ozolam un vecākajai ekspertei Modrai Jansonei -, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniecei izglītības un kultūras jautājumos Inārai Dundurei.

IZM pārstāvji norādīja, ka turpmāk nepieciešams stiprināt pašvaldības lomu, jo tās vislabāk pārzina vietējo situāciju un spēj noteikt skolēnu individuālās vajadzības. Padomei tika demonstrēti trīs iespējamie modeļi atalgojuma pieaugumam - klase skolā, klase pašvaldībā un skolēns pašvaldībā, un centrālais fokuss likts pārejai no kvantitātes uz kvalitāti, pārtraucot sekot līdzšinējam "nauda seko skolēnam" principam.

Kā stāstīja Āboliņa, pašvaldību vadītāji diskusijās ministrijas pārstāvjiem norādīja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas novados apdzīvojuma blīvums ir atšķirīgs un nav pieļaujama situācija, ka skolēns ceļā uz skolu transportā pavada stundu vai pat vairāk. Apdzīvojuma blīvums būtu vērā ņemams aspekts arī jautājumā par papildu programmu koeficientiem, kas tiktu izmantots novadu mērķdotāciju aprēķinam.

Padomes sēdē tika apstiprināti VPR pārstāvji darbam "Baltijas Jūras valstu starpreģionālā sadarbība" (BSSSC) valdē un Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam uzraudzības komitejā, ko pārstāvēs Inese Suija-Markova no Cēsu novada, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam uzraudzības komitejā darbosies Dagnis Straubergs (LRA) no Limbažu novada, savukārt biedrības "Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris" valdē ievēlēta VPR pārstāve Laila Gercāne.

Padomes locekļi apstiprināja aktualizēto kārtību, kādā plānošanas reģions izvērtē pašvaldību Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas, piebilda Āboliņa.