Rīga, 8.jūn., LETA. Šodien plkst.12 Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē analizēs Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Alūksnes novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu likumību un lietderību, nodrošinot pašvaldības autonomo funkciju izpildi, liecina komisijas darba kārtība.

Uz komisijas sēdi aicināti Valsts kontroles, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji.

VK revīzijā secināts, ka pašvaldības pieņemtie lēmumi un rīcība ne vienmēr pamatota ar tās iedzīvotāju vajadzībās balstītiem mērķiem un ne vienmēr bija izsekojama un caurskatāma. To apliecina ilgstoša strādāšana bez vidēja termiņa attīstības plānošanas pamatdokumentiem un tādu projektu īstenošana, kas tajos nav iekļauti.

Kā vēstīts, VK revīzijā secina, ka pašvaldība darba plānošanā balstījās uz iedzīvotāju vajadzībām, ko apzināja pirms desmit gadiem. Proti, no 2019. līdz 2021.gadam Alūksnes novada pašvaldība joprojām savu darbību plānoja atbilstoši Attīstības programmai 2011.-2017.gadam.

Lai gan šajā programmā izvirzīti ilgtermiņā un vidējā termiņā sasniedzamie mērķi saistībā ar sabiedrības vajadzību ievērošanu un efektīvu pārvaldi, tajā nav iekļauti iedzīvotāju aptaujās identificēto un revidentu ieskatā iedzīvotājiem būtisko problēmu risinājumi, piemēram, saistībā ar sabiedriskā transporta pieejamību.

Revīzijā secināts, ka četrus gadus pašvaldība atlika attīstības programmas izstrādi, tai skaitā attīstības prioritāšu aktualizēšanu. Pašvaldības dome Alūksnes novada attīstības programmu (2022.-2027.) apstiprināja tikai 2021.gada 23.decembrī.

Revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība savu attīstības plānošanu pamatoja vienīgi ar katru gadu aktualizētu Investīciju plānu, kurā bija norādīti īstenojamie projekti un to ietvaros sasniedzamie rezultāti. Vērtējot, kā īstenoti Investīciju plānā iekļautie projekti un aktivitātes, secināts, ka izdevies īstenot 58% no plānotajiem projektiem, kas ir 65% no kopējā projektiem un aktivitātēm izlietotā finansējuma.

Pašvaldības budžeta sagatavošana kopumā ir izsekojama, tomēr piektdaļa no pašvaldības 2021.gada budžetā plānotajiem projektiem par kopējo summu 124 289 eiro nav atrodami Investīciju plānā. Rezultātā ne pašvaldības iedzīvotājiem, ne VK revidentiem nav iespējams izsekot, pēc kādiem principiem izvēlēti Investīciju plānā neiekļautie, bet pašvaldības īstenotie projekti, piemēram, "Kvalitatīvas inženiertehniskās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana (pastaigu taka no Ozolu ielas līdz Ezermalas ielai gar Alūksnes ezeru)".

Vienlaikus revidenti secinājuši, ka projekta "Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveide" iecere rada būtisku zaudējumu risku pašvaldības budžetam, īpaši tādēļ, ka iepriekš Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēma neslēgt vienošanos par šī projekta īstenošanu, norādot uz pārlieku optimistisku vērtējumu projekta dzīvotspējai, kas neatbilst reālajai situācijai.

Tomēr pašvaldība neatteicās no ieceres īstenot projektu, iekļaujot to jaunajā Alūksnes novada attīstības programmas (2022.-2027.) Investīciju plānā. Ja projektu, par kuru CFLA jau reiz atteicās noslēgt vienošanos, tuvākajā nākotnē nerealizēs, tad pašvaldības jau projektā ieguldītie finanšu līdzekļi 150 494 eiro apmērā, iespējams, būs jānoraksta zaudējumos.

Revīzijā padziļināti vērtēti seši pašvaldības īstenotie projekti uzņēmējdarbības atbalstam, kuru īstenošanai piešķirti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pašas pašvaldības budžeta līdzekļi. Tiem kopumā izlietoti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro - 44% no revidējamā laika posmā projektiem vai aktivitātēm izlietotajiem 17 miljoniem eiro. Nemainoties situācijai, šo projektu dzīves ciklā ir sagaidāma tikai nepilnu 1,4 miljonu eiro finanšu atdeve.

Lai gan projekti īstenoti ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un palielināt privāto investīciju apjomu, izbūvējot piemērotu infrastruktūru, pašvaldībai kopumā nav veicies ar nomnieku piesaisti. Četros no sešiem projektiem izbūvētos infrastruktūras objektus bija plānots iznomāt, tomēr pēc rīkotajām nomas tiesību izsolēm nomas līgumi noslēgti tikai par trīs objektu nomu.

VK skaidro, ka šo situāciju, visticamāk, varēja novērst, ja potenciālos nomniekus noskaidrotu jau projektu izstrādes stadijā, ko pieļauj normatīvais regulējums un kuru pašvaldība piemēroja tikai vienā projektā. Tāpat nomas pretendentu skaitu neveicināja arī nomas izsoles termiņi, kur potenciālajiem nomniekiem tika dotas vien desmit dienas lēmumu pieņemšanai un dalībai izsolē. Rezultātā nomas pretendentu trūkuma dēļ, iespējams, nav iegūta maksimāli augstākā nomas maksa.

Neskaidrs ir arī kopumā gūtais labums no pašvaldības īstenotajiem projektiem, jo, novērtējot to izmaksu efektivitāti, pašvaldība jau sākotnēji secināja, ka visiem projektiem aprēķinātie finanšu darbības rādītāju rezultāti ir negatīvi. Savukārt noteiktos rādītājus, kas raksturo faktiskos ieguvumus no projektu īstenošanas, pašvaldība neuzrauga.

Pašlaik komersantu maksātā nomas maksa nesedz pat iznomāto objektu nolietojumu, kas saskaņā ar revidentu veikto aplēsi nomas līgumu darbības laikā negatīvi ietekmēs pašvaldības īstenoto projektu atdevi, proti, netiks atgūti ieguldījumi un tiks pārmaksāts par uzbūvētās infrastruktūras uzturēšanu 308 368 eiro apmērā.

Būtiski trūkumi pieļauti, nosakot pašvaldības administrācijas darbinieku atlīdzību, - vairākos gadījumos bez skaidra un pamatojuma izvērtējama izlietoti kopsummā 154 244 eiro, tai skaitā 50 848 eiro piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, aizvietošanu un virsstundu darbu, kā arī 103 396 eiro par pamatdarba veikšanas laiku, kurā darbinieks veicis citus atsevišķi apmaksātus pienākumus - darbs pašvaldības komisijās.

Pašvaldībā pie līdzvērtīga darba izpildes novērtējuma ir bijusi atšķirīga prakse darbinieku mēnešalgas paaugstināšanā. Iegūstot augstāko darba vērtējumu, revidējamā laika posmā mēnešalga ir palielināta tikai pašvaldības administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem - tas ir apmēram 60 no 300 pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Tāpat iedibinātā prakse, pamatojoties uz vērtēšanas rezultātiem, palielināt mēnešalgu uz vienu gadu, nevis noteikt piemaksu. VK ieskatā, tas neatbilst atlīdzības iedalījuma būtībai, proti, nemainīgā daļa - mēnešalga, mainīgā daļa - piemaksas, prēmijas, naudas balvas.

Savukārt Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) aģentūrai LETA pauda nostāju, ka VK revīzijas ziņojumā apskatītās problēmas lielā mērā ir saistītas nevis ar pašvaldības darbības vai darba organizācijas trūkumiem, bet ar valsts politikas veidošanu un procesiem, it īpaši plānojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīciju projektu ieviešanu.

Adlers norāda, ka Alūksnes novada pašvaldība ir iepazinusies ar VK ziņojumu par veikto revīziju par 2019., 2020.gadu un 2021.gada pirmo pusgadu. "Esam gandarīti, ka revīzijā nav konstatēti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumi - tas norāda uz to, ka kopumā pašvaldības darbs ir novērtēts kā likumīgs," uzsver pašvaldības vadītājs.

Viņš atzīst, ka revīzijas process arī pašvaldībai sniedza iespēju paraudzīties uz ikdienas darba norisēm no neiesaistītas personas redzesloka un saprast, ka lietas, kas pašiem šķiet pašsaprotamas un labi sakārtotas, ir nepieciešams detalizēti aprakstīt, lai tādas tās varētu uztvert arī citi. Kopumā pašvaldība jau revīzijas laikā pati nonāca pie svarīgiem secinājumiem attiecībā uz nepieciešamību uzlabot atsevišķus procesus tās darbībā, piebilst Adlers.

Vienlaikus pašvaldība uzskata, ka ziņojumā pausts vispārināts VK viedoklis par pašvaldības darbību kopumā, kas bieži vien balstīts uz VK aplēsēm, pieņēmumiem un atsevišķiem vienreizēja rakstura notikumu konstatējumiem, ar ko ir nepietiekami, lai izdarītu secinājumus par pašvaldības ikdienas darba praksi kopumā.

Adlers skaidro, ka atsevišķos jautājumos pašvaldības viedoklis atšķiras no VK redzējuma par pašvaldības darbības lietderības novērtējuma metodēm un kritērijiem. "Uzskatām, ka pašvaldības darbības efektivitāti nevar vērtēt pēc tā, ka līdz šim neesam bijuši ļoti birokrātiski dažādos procesos, bet vairāk savu resursu esam ieguldījuši tieši darba procesā, attīstot novada teritoriju un sasniedzot augstus rezultātus projektu realizēšanā un finansējuma piesaistē," norāda pašvaldības vadītājs.

Pašvaldības ieskatā, VK ieteikumi ir saprotami un ieteikumu ieviešanas periodā pašvaldība caurskatīs un papildinās vairākus iekšējos normatīvos aktus, kas palīdzēs pašvaldībai strukturētāk un standartizētāk organizēt iekšējus procesus un pieņemt lēmumus, sola Adlers.

Alūksnes pašvaldība ir saskaņojusi 12 sniegto ieteikumu ietvaros veicamās darbības un to ieviešanas termiņus, nosakot pēdējo ieteikumu ieviešanas termiņu līdz 2023.gada 15.maijam.