Rīga, 23.aug., LETA. Latgales sociāli ekonomisko nevienlīdzību varētu mazināt, dažādās jomās piemērojot koeficientus, pēc Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ludzā pauda Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).

Viņš skaidroja, ka jau patlaban ar Izglītības un zinātnes ministriju ir izdevies vienoties, ka valsts austrumu pierobežas skolu skolotāju atalgojumam piemēros augstāku koeficientu, lai veicinātu pedagogu piesaisti. Viņš gan norādīja, ka šis koeficients varētu būt arī augstāks, taču atzina, ka vismaz ir izdevies rast kādu pretimnākšanu pierobežas izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem.

Arī Zemkopības ministrijas atbildības jomā jau patlaban tiek izmantoti koeficienti, lai veicinātu lauksaimniecības attīstību Latgalē. Maksimovs uzskata, ka arī citās jomās sociāli ekonomisko nevienlīdzību varētu mazināt, ieviešot koeficientus Latgales reģionam.

Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka Latgale ekonomiskie rādītāji joprojām atpaliek no citiem Latvijas reģioniem, pēdējos gados Latgales attīstībā ieguldītais finansējums ir sniedzis atdevi un tas ir jāparedz arī jaunajā rīcības plānā Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2023.-2025.gadam, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāizstrādā un jāiesniedz valdībā līdz šā gada beigām.

Maksimovs atzīmēja, ka valsts plānveidīgas investīcijas uzņēmējos rada uzticību, tādēļ viņi izvēlas sākt vai attīstīt uzņēmējdarbību Latgalē. Viņš atzinīgi vērtēja arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas ieguldījumu uzņēmējdarbības veicināšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) pauda apņēmību arī nākamajā periodā gādāt par to, lai Latgalei plānotu mērķtiecīgas investīcijas. Viņš secinājis, ka Latgales pašvaldībām ir skaidrs mērķis, kā vairot iedzīvotāju labklājību un atbalstīt uzņēmējus.

Kā vēstīts, Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstībai no 2018. līdz 2022.gadam piesaistīti 213 miljoni eiro dažādu investīciju.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) otrdien Ministru kabineta izbraukuma sēdē Ludzā rosināja veikt pasākumus Austrumu pierobežas reģiona attīstībai, atzīstot šī reģiona unikalitāti.

Finanšu ministrija (FM) arī aicina VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām izvērtēt iespēju izstrādāt reģionālo attīstības plānu, kurā būtu apzinātas risināmās problēmas, noteikti īstenojamie pasākumi, nepieciešamais finansējuma apmērs, kā arī iespējamais finansējuma avots.

Savukārt, plānojot reģionu attīstību un investīcijas tajos, jāņem vērā Latvijas Austrumu pierobežas īpašais statuss un prioritāte, uzskata FM.

Valdībā zināšanai pieņemtajā informatīvajā ziņojumā ministrija norāda uz Latgales reģiona situāciju un satraucošajām perspektīvām ģeopolitisko un ekonomisko apstākļu ietekmē, ņemot vērā Latgales etniskās un pierobežas īpašības un ar to saistītos fiziskās, ekonomiskās un informatīvās drošības riskus.

Finanšu ministrs atzīmē, ka Krievijas izprovocētais karš Ukrainā tieši pierobežas reģioniem rada militāra iebrukuma, migrācijas, informatīvās drošības un citus draudus. Domājot par Latgales attīstību, šis brīdis ir īpaši nozīmīgs, lai valdība atzītu Austrumu pierobežas (Latgales un Alūksnes) unikalitāti un lemtu par visaptverošiem pasākumiem pierobežas attīstības jomā.

Reirs atzīmē, ka papildu reģionālās attīstības plāniem, kas jau līdz šim ir nesuši augļus Latgales attīstībā un kuru īstenošana ir jāturpina, ir nepieciešams izveidot jaunu programmu pierobežai, kas mazina tai raksturīgos īpašos riskus.

"Šiem riskiem pretī var stāties Latgales gars ar latgaliskajām kultūras un identitātes vērtībām, latgaliešu valodas plašāku izmantošanu izglītībā un publiskajā telpā, ar Latgales sociāli ekonomiskās nevienlīdzības risinājumiem, ar darbavietām un labiem ceļiem Latgalē," pauž ministrs.

Austrumu pierobežas reģionā ir visstraujāk augošā vidējā darba samaksa. Pieaugumu galvenokārt sekmējušas mērķtiecīgas investīcijas un valsts atbalsts Latgales reģionam, liecina FM informatīvā ziņojuma dati.