Rīga, 16.sept., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē otrdien vairāku pašvaldību vadītāji pārmeta Finanšu ministrijai (FM) solījumu nepildīšanu un prasīja atklātu vienošanos par to, kuras funkcijas var nepildīt vai kādu pakalpojumu kvalitāti mazināt.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) komisiju informēja par situāciju ar nākamā gada pašvaldību budžetu veidošanu.

Kā uzsvēra Kaminskis, pērn tika panākta vienošanās, ka pašvaldības saņems kompensāciju nodokļu reformas seku mazināšanai, un pašvaldības ar to rēķinās. Šī vienošanās tika panākta trīs gadu budžeta plānam.

Taču šogad pēkšņi izskanot informācija, ka pašvaldības nākamgad plānoto 58 miljonu kompensāciju nesaņems un šis samazinājums tiks iekļauts valsts budžeta tēriņu mazināšanā un veidos trešo daļu plānotās ekonomijas.

Kaminskis pauda nožēlu, ka uz valsti vairs nevar paļauties, ja ir panāktas kādas vienošanās.

Saeimas opozīcijas deputāts Uģis Mitrevics (NA) norādīja, ka pašvaldību budžets kopējā valsts budžetā veidot vienu piekto daļu, bet pašvaldību daļa budžeta samazinājumā veidošot trešdaļu. Šī proporcija šķiet nepareiza, norādīja Mitrevics.

Ļoti emocionālu uzrunu teica Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"). Viņš uzsvēra, ka ir pēdējais brīdis atklāti pateikt, ko pašvaldības var darīt mazāk vai ar mazāku kvalitāti un prasībām.

Valmieras novadā kopš 2022.gada nodokļu ieņēmumu pieaugums esot septiņi miljoni eiro, taču tas nosedzot tikai atsevišķas pieaugošās tēriņu pozīcijas, piemēram izglītībā. Turklāt Valmieras novadā vairs nevar slēgt nevienu skolu, jo novadā skolēnu skaits pieaug.

Valmieras novadā ir izveidotas septiņas jaunas rūpnīca, novads ekonomiski attīstās, taču ar visām šīm aktivitātēm pašvaldība tiekot dzīta uz maksātnespēju. Pie pašreizējās kārtības, pašvaldībai izdevīgāk esot neko nedarīt, neattīstīties, jo tas ļauj saglabāt līdzekļus esošajām funkcijām.

Pēdējā laikā daudzi pašvaldības darbinieki esot pārgājuši strādāt uz valsts iestādēm, jo par darbu vienādās profesijās algas starpība sasniedzot 400-500 eiro, klāstīja Baiks.

Saskaņā ar likumiem 2027.gadā pašvaldībām būs jānodrošina saviem darbiniekiem algu minimums, taču pašvaldības to nevarot izdarīt, jo nav līdzekļu.

Valmieras mērs pavēstīja, ka drīzumā Valmieras novadā uz 3000 kvadrātkilometriem būs tikai trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta punkti. Jau pašlaik pašvaldība uzturot astoņas brīvprātīgās ugunsdzēsēju brigādes.

Turklāt jau tagad ir pagasta centri, kuros nav sabiedriskā transporta, teica Baiks, aicinot skaidri vienoties par to, kādus pašvaldību pienākumus varētu mazināt.

Savukārt FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta vadītāja Inta Komisare norādīja, ka attiecībā uz pašvaldībām situācija neizskatoties tik drūma. Gan nākamgad, gan turpmākajos gados tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldībām. Šogad esot iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārpilde. Ieņēmumi uzkrājas un gada beigās pašvaldības šos līdzekļus varēs saņemt uzkrāto saistību izpildei.

Komisare atzina, ka pašvaldībām ir vajadzības, bet FM neredzot kritiskas situācijas.