Rīga, 22.nov., LETA. Lai palielinātu Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju un vienlaikus samazinātu reģionālo nevienlīdzību, ES ir vajadzīga spēcīga, elastīga un reformēta kohēzijas politika, kas būtu pieejama visām teritorijām un kuras centrā būtu reģioni un pilsētas, uzsvērts šonedēļ Briselē notikušajā Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā pieņemtajā atzinumu kopumā, kurā definēti nepieciešamie kohēzijas politikas pamatelementi pēc 2027.gada.

Teritoriālā nevienlīdzība visā Eiropā palielinās, savukārt reģioni saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata krīzi, enerģētisko atkarību, demogrāfiskajām pārmaiņām un ģeopolitisko spriedzi. Kohēzijas politikai, kas patlaban veido aptuveni trešdaļu no ES ilgtermiņa budžeta, ir izšķiroša nozīme šo jauno prioritāšu īstenošanā, jo tās bieži vien prasa vietai pielāgotu pieeju un skar reģionu un pilsētu kompetenci, norāda RK.

RK priekšsēdētāja Vašku Alveša Kordeiru un RK Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas priekšsēdētāja Emīla Boka sagatavotajā galvenajā atzinumā uzsvērts, ka kohēzijas politikas ietekme ir atkarīga no vietējo un reģionālo pašvaldību zināšanām un līdzdalības, lai nodrošinātu projektu atbilstību, efektivitāti un ilgtspējību. Tāpēc RK iebilst pret jebkādiem turpmākiem kohēzijas politikas centralizācijas pasākumiem, kas koncentrētu vairāk pilnvaru ES un valstu iestāžu rokās.

Pilsētu un reģionu pārstāvji uzsver, ka tiek gaidīts, lai kohēzijas politika risinātu daudzas prioritātes, lai gan tās galvenajam mērķim vajadzētu būt ģeogrāfisko atšķirību mazināšanai. Tomēr kohēziju Eiropā nevar veicināt tikai ar kohēzijas politiku. Visām ES un valstu politikas jomām koordinēti jācenšas sasniegt vienu un to pašu mērķi. Tādēļ RK mudina izveidot ES uzraudzības sistēmu, lai novērtētu politikas īstenošanu attiecībā uz kohēzijas veicināšanu.

Lai vienkāršotu kohēzijas politikas noteikumus pēc 2027.gada, RK aicina izveidot vienotu ES fondu stratēģisko satvaru, samazinot finansēšanas instrumentu skaitu, un iebilst pret jaunu ES nozaru fondu izveidi bez skaidras pievienotās vērtības esošajiem fondiem.

Reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistei, izmantojot dalītas pārvaldības modeli, daudzlīmeņu pārvaldību un partnerības principu, arī turpmāk jābūt reformētās kohēzijas politikas pamatprincipiem pēc 2027.gada. Vietējie un reģionālie līderi ir gatavi arī meklēt jaunus veidus, kā uzlabot kohēzijas politikas fondu izmantošanu, norāda RK.

Ņemot vērā teritoriālo problēmu mērogu, pilsētas un reģioni mudina valstu un ES vadītājus nodrošināt kohēzijas politikai pēc 2027.gada atbilstošu budžetu, kas reālā izteiksmē būtu vismaz līdzvērtīgs 2021.-2027.gada budžetam. Kā pieprasīts Dienviddānijas reģionālās asamblejas locekļa Karstena Uno Petersena sagatavotajā atzinumā, kohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) mērķis būtu jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, lai tas veidotu ne mazāk kā 8% no kopējās summas. Ir pierādījies, ka ETS ir viens no galvenajiem ES politikas instrumentiem kohēzijas veicināšanai un vienotā tirgus stiprināšanai, likvidējot šķēršļus uz robežām. Tāpēc tās pārrobežu sadarbības komponenta budžetam nākamajā ES ilgtermiņa budžetā būtu jāpalielinās vismaz divas reizes, teikts atzinumā.

Čehijas Rādlo ciemata mēra vietnieka Pāvela Brandas sagatavotajā īpašajā atzinumā brīdināts, ka cilvēku dzīvības joprojām apdraud administratīvas problēmas, finanšu jautājumi un tehniski šķēršļi, kas traucē neatliekamās palīdzības dienestiem šķērsot ES iekšējās robežas. Tāpēc atzinumā valstu valdības un reģionālās iestādes mudinātas pastiprināt centienus, lai panāktu vienošanos ar kaimiņvalstīm, kas ļautu neatliekamās palīdzības transportam šķērsot robežas.

Pēc ES Padomes prezidējošās valsts Ungārijas lūguma RK pieņēma arī atzinumu par to, kā pilnībā izmantot kohēzijas politikas potenciālu, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu problēmu, Spānijas Astūrijas autonomā apgabala valdības Eiropas lietu ģenerāldirektores Rakeles Garsijas Gonsalesas sagatavotajā atzinumā teikts, ka demogrāfiskās pārmaiņas būtu jāatzīst par prioritāti līdzās zaļajai un digitālajai pārejai. Šajā nolūkā ir svarīgi definēt kategoriju "reģioni, kuros notiek demogrāfiskās pārmaiņas", lai veicinātu vienotu izpratni ES mērogā un labāk izsekotu kohēzijas politikas ieguldījumiem, kas palīdz novērst demogrāfisko pārmaiņu cēloņus un sekas. Paredzams, ka Padome izmantos RK atzinumu savos secinājumos par kohēziju un demogrāfiskajām pārmaiņām, ko paredzēts pieņemt 28.novembrī.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.