Rīga, 26.janv., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas deputāti sēdē trešdien vēl nepabeidza skatīt grozījumus Likumā par ostām, kas paredz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Priekšlikumus paredzēts turpināt skatīt nākamajā otrdienā, 1.februārī.

Trešdien komisijas deputāti izskatīja gan parlamenta opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas biedru priekšlikumus, gan arī Satiksmes ministrijas un Saeimas juridiskā biroja priekšlikumus.

Komisija neatbalstīja opozīcijas deputāti priekšlikumus, kas paredzētu ostu pārvaldības reformas atlikšanu. Priekšlikumos ZZS deputāti uzsvēra, ka, lai veiktu šāda veida pārmaiņas, likumprojektam nepieciešams veikt pienācīgu ekonomisko izvērtējumu, kā arī sagaidīt atzinumus no Konkurences padomes un Eiropas Komisijas.

Komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (JKP) tikmēr atzīmēja, ka par šādiem priekšlikumiem runāts jau iepriekš, un tie tika noraidīti arī šajā sēdē.

Tāpat komisijas deputāti vienojās par precīza termina apzīmējumu par ostas līgumu un saistību pārņemšanu pēc reformas. Proti, atbalstīts priekšlikums, kas paskaidro, ka visus Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes spēkā esošos un noslēgtos līgumus ar ostas pakalpojumu sniedzējiem jaunās kapitālsabiedrības pārjaunos.

Kā ziņots, likuma grozījumi paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Likuma nosaukums, kurā paredzēts veikt grozījumus, pašlaik ir "Likums par ostām", taču parlaments to nolēmis pārsaukt par "Ostu likumu".

Valdības virzītie grozījumi paredz, ka minēto kapitālsabiedrību kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Ostu pārvaldības reforma skars Ventspils un Rīgas ostas. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim.