Rīga, 14.marts, LETA. Rēzeknes skolu skolotājiem ir problēmas, bet uz nākamā mācību gada sākumu viņi būs gatavi pāriet uz apmācībām latviešu valodā, aģentūrai LETA sacīja Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.

Latviešu valodas līmeni būtu nepieciešams uzlabot 31 Rēzeknes skolotājam, kas ir 4,5% no skolotāju kopskaita. Rēzeknē ir deviņas skolas, no tām četras - mazākumtautību skolas.

Vienā no šīm skolām šajā mācību gadā sākts pilotprojekts skolas pārejai uz mācībām latviešu valodā. Skolā veselu mēnesi strādājusi Izglītības pārvaldes komisija piecu cilvēku sastāvā, gan pārbaudot dokumentāciju, gan esot klāt daudzās mācību stundās, un konstatēts, ka latviešu valodas zināšanas nepieciešams uzlabot sešiem skolotājiem.

Vaicāts par pašvaldības iesaistīšanos valodas uzlabošanā, Dreilings skaidroja, ka pilnīgi pietiekami ir pašas Izglītības pārvaldes resursi. Skolotājiem ir iespējas doties uz latviešu skolām uzlabot savas zināšanas, iekļaujoties latviskā vidē, esot arī pieejami kursi - nepieciešama tikai motivācija. Valodu zināšanas pārbaudes tikšot veiktas ik pa trim mēnešiem, lai redzētu, vai skolotāji progresē. Ja progresa nebūs, tiks aicināti Valsts valodas centra pārstāvji, lai sniegtu oficiālu atzinumu, un nepietiekamu valodas zināšanu gadījumā skolotāju saskaņā ar normatīvajiem aktiem atstādinās uz trim mēnešiem, lai dotu vēl vienu iespēju valodas zināšanas uzlabot.

Problēmas šai jautājumā veidojoties, visus faktorus kopā ņemot - gan pedagogu trūkumu, gan viņu vidējo vecumu, kas ir lielāks par 55 gadiem.

Saprotot, ka valoda būs jāapgūst nepieciešamajā līmenī un atlaižu nebūs, mainoties arī skolu direktoru attieksme pret latviešu valodas apguvi, pauda Dreilings.

Padziļinātas pārbaudes vesela mēneša ilgumā līdz mācību gada noslēgumam notiks vēl divās mazākumtautību skolās.

Kā skaidro pašvaldībā, jau daudzus gadus vairākās Rēzeknes skolās tiek īstenots fakultatīvais kurss "Latgales novadmācība", kurā skolēni apgūst latgaliešu valodu un literatūru. Šādi kursi ir pieejami Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā, Rēzeknes sākumskolā, Rēzeknes 5. pamatskolā un Rēzeknes Katoļu vidusskolā. Kopumā tās notiek 25 stundas nedēļā. Šogad šīm fakultatīvajām nodarbībām pašvaldība atvēlējusi 11 132 eiro. Kursa programmu izstrādāja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas speciālisti.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs uzsvēra, ka šo fakultatīvo kursu vienmēr ir finansējusi pašvaldība, valsts atbalsta šajā jautājumā nekad nav bijis. Pēc pilsētas galvas domām, būtu pareizi latgaliešu valodas fakultatīvo kursu ieviest ne tikai Rēzeknē, bet arī citās Latgales skolās.

Pirms pāris gadiem Rēzeknē tika ieviestas fakultatīvās nodarbības arī krievu valodā un literatūrā. Šī pašvaldības iniciatīva bija balstīta uz to, ka Latvijā, skolām pakāpeniski pārejot uz mācībām latviešu valodā, sāka samazināties krievu valodas un literatūras stundu skaits. Šāds fakultatīvais kurss ir Rēzeknes 2. un 4. vidusskolā, 3. un 6. pamatskolā. Kopā tas ilgst 80 stundas nedēļā. Pašvaldība krievu valodas fakultatīvajam kursam astoņiem mēnešiem ir atvēlējusi 23 741 eiro. Bartaševičs informēja, ka lēmumu par bērna dalību šajā fakultatīvajā kursā pieņem bērna vecāki, un, kā liecina prakse, pieprasījums ir liels. Atsauksmes par nodarbībām esot labas. Tāpēc pašvaldība arī turpmāk atbalstīs fakultatīvo kursu krievu valodā.

Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV) sociālajos tīklos paudis, ka vērsies ar iesniegumu Valsts kontrolē, jo Rēzeknes dome nevis sagatavo savus pedagogus pārejai uz izglītību latviešu valodā, bet piešķir naudu papildu krievu valodas stundām. "Šī rīcība ir nevien kaitnieciska, bet arī līdzekļu izšķērdēšana," uzskata Jurēvics.