Rīga, 12.marts, LETA. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir pabeigusi Vecslocenes upes attīrīšanu Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) teritorijā Jūrmalā, tādējādi gan atjaunojot upes dabisko plūdumu, gan mazinot apkārtējo apdzīvoto teritoriju applūšanas riskus, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Maija Niedra.

Darbu laikā upē likvidēti šķēršļi, kas kavēja tās dabisko plūdumu, tostarp nozāģēti sagāzušies koki, demontēti bebru aizsprosti un attīrīti aizaugušie posmi. Šīs aktivitātes īstenotas DAP vadītajā LIFE integrētajā projektā "LatViaNature", lai atjaunotu Eiropas Savienības nozīmes biotopu "Upju straujteces un dabiski upju posmi". Vecslocenes upe sagatavota arī turpmākām iniciatīvām, tostarp brīvprātīgo talkām, kas palīdzēs uzturēt tās dabisko stāvokli.

Pierīgas reģionālās administrācijas direktore Meldra Priedēna skaidro, ka mitrāji, tostarp dabiskās ūdensteces, ir ĶNP nozīmīgākā dabas vērtība. Viņa atgādina, ka visa ĶNP teritorija ir iekļauta Ramsāres konvencijā kā starptautiskas nozīmes mitrājs. Upēm ir liela nozīme ne tikai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, bet arī cilvēkiem labvēlīgas dzīves vides nodrošināšanā, it īpaši no hidroloģiskā viedokļa tik izaicinošās teritorijās kā ĶNP, uzsver Priedēna.

Speciālisti uzsver, ka upju dzīvotņu pastāvēšanai būtiska ir kustība - brīvs ūdens tecējums, kas ir izšķiroši nepieciešams arī cilvēkiem, lieko ūdeņu netraucētai aizvadīšanai no apdzīvotajām vietām ūdensteču krastos, šajā gadījumā no Ķemeriem un Slokas.

Pagājušā gada rudenī ar vietējo iedzīvotāju atbalstu jau aizsākās Vēršupītes tecējuma atbrīvošana, savukārt tagad darbi turpinājās lejpus Slokas ezeram Vecslocenē. Līdz ar to ir sagaidāms, ka uzlabojums būs gan dabas vērtību pastāvēšanai, gan arī vietējiem iedzīvotājiem, jo ūdensteces spēs sevī uzņemt vairāk ūdeņu no apdzīvotajām vietām un nodrošināt to ātrāku aizplūšanu uz vietām, kur tie cilvēkiem apdraudējumu vairs nerada.

Tā kā darbi notiek īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tie tiek veikti pēc iespējas saudzīgi, izmantojot tehniku, kas daļēji peldus pārvietojas pa upes gultni, tādējādi pēc iespējas mazāk ietekmējot zemsedzi upes krastos, kā arī pašu upes gultni, piebilst Priedēna.

Plānots, ka turpmāk upju regulārai apsekošanai un nelielāku darbu veikšanai varētu aktīvāk piesaistīt brīvprātīgos palīgus, tostarp no vietējo iedzīvotāju vidus, tādējādi veicinot gan izpratni, gan uzņemoties kopīgu atbildību par savām upēm.

Plašāka informācija par šiem jautājumiem tiks sniegta arī DAP rīkotajā pasākumā "Zaļā pēcpusdiena" 18.martā plkst.18 Imanta Ziedoņa Ķemeru bibliotēkā.

Projekts ""Natura 2000" aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts digitālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.